Language consultations: electronic database

Abi vārdi – gan sertificēšana, gan sertifikācija – ir pareizi, bet katram ir cita nozīmes nianse.

Abi vārdi ir darināti no darbības vārda sertificēt. Vārda atvasinājums ar latvisko izskaņu -šana – sertificēšana – norāda uz darbību vai procesu, nevis rezultātu. Savukārt vārds sertifikācija apzīmē gan procesu, gan rezultātu kopumā.

Vārds ambiciozums norāda uz pilnīgu īpašības ambiciozs abstrakciju (līdzīgi kā cēls – cēlums; cildens – cildenums; labs – labums).
 
Ambiciozs (vācu ambitiös) – ‘godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt galvenokārt aiz godkārības’.
Atvasinājumus ar -ums mūsdienās plaši lieto gan abstraktu, gan konkrētu pazīmju nosaukšanai. D. Nītiņa par šādiem atvasinājumiem raksta: „Lai gan atvasinājumi ar -ums bieži vien ir diezgan smagnēji, neizceļas ar kādu īpašu eleganci un iespēju īsināt izteiksmi, ekonomēt valodiskos resursus, oficiālā stilā vai lietišķa cilvēka valodā tie parasti ir samērā izplatīti.”

Šāda izteiksme nav vēlama, teksts ir jāveido citādi.

Salīdzināmo pakāpju formu veidošana divdabjiem ir ierobežota, ne visiem divdabjiem tās ir iespējamas un vēlamas. Svarīgs priekšnoteikums – vai divdabis ir zaudējis vienu no būtiskajām verba pazīmēm – procesuālo nozīmi; tādā gadījumā tas izsaka darbību vai stāvokli kā raksturīgu, pastāvīgu kāda objekta pazīmi, piemēram, vilinošs, pieredzējis, iemīļots. No šādiem divdabjiem pakāpes var veidot. Taču divdabis var saglabāt attiecīgajam darbības vārdam raksturīgo semantiku ar procesuālo – darbības vai stāvokļa – nozīmi, piemēram, pārejošs, pietiekošs, nepārtraukts, un šādos gadījumos salīdzināmo pakāpju formas parasti neveido, jo leksiskās nozīmes ziņā tās šķiet nesaprotamas. Taču praksē bieži vien šis nosacījums tiek ignorēts, un pēdējā laikā salīdzināmās pakāpes tiek veidotas teju no visiem divdabjiem.
Konkrētajā gadījumā sludinājuma teksts no valodas viedokļa nav atbalstāms. Jādomā, kā teikt citādi: klausītāju visbiežāk izvēlētajā radio; radio, ko visvairāk izvēlas klausītāji; radio, kam visvairāk klausītāju; klausītāju iecienītākais radio u. tml.
Vairāk par šo valodas aktualitāti var lasīt Guntas Smiltnieces rakstā „Divdabju gradācija”.

Jelgavas iedzīvotāji ir jelgavnieki.

Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece, -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.