Language consultations: electronic database

Vārds foršs ir aizgūts no vācu valodas, šī vārda vāciskā cilme norādīta arī „Latviešu valodas slenga vārdnīcā”.

Vācu valodā tas savukārt aizgūts no franču valodas (jau diezgan sen), – sākotnēji tas ir bijis studentu žargonisms, un stilistisko specifiku saglabājis arī patlaban. Vēl tagad vācu-latviešu vārdnīcā pie vārda forsch ir norāde sar. (= sarunvalodā lietots vārds), tātad tas neietilpst mūsdienu vācu valodas neitrālā stila leksikā.

Vārdam atgriezt ir vairākas nozīmes, taču nozīme ‘atdot atpakaļ’ vārdnīcās nav fiksēta. Ar nozīmi ‘atdot’ vārdu nav ieteicams lietot.

Atgriezt – 1. ‘griežot (to, kam ir vītnes), attaisīt, padarīt vaļīgu, vaļīgāku; atskrūvēt’. Piemēram, atgriezt ūdens krānu. Atgriezt skrūvi, uzgriezni; 2. ‘pagriezt, pavērst atpakaļ’. Piemēram, atgriezt galvu, dzirdot saucienu; 3. ‘panākt, ka atgriežas (kur)’. Piemēram, atgriezt govis atpakaļ aplokā.; 4. ‘no jauna ieviest (to, kas bijis), panākt, ka iestājas no jauna’. Piemēram, veltīgi censties atgriezt bijušo.
Vārds atgriezt ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’, kas atbilst krievu vārdam вернуть, latviešu valodā nav ieteicams. Atdot atpakaļ izlasīto grāmatu bibliotēkā, nevis atgriezt. Atdosim naudu atpakaļ laikus, nevis atgriezīsim. Fotogrāfiju sūtīs atpakaļ, nevis atgriezīs atpakaļ.

Mūsdienu latviešu valodā pareizas ir abas formas, kaut gan patlaban vairāk izplatīts ir akuzatīvs.

Ja vārds vajadzēt ir kopā ar vārdiem vairāk, mazāk, tad lietojams ģenitīvs. Piemēram, vajag vairāk brīva laika, mazāk darba. Ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: vajag uzņēmības, nevajag naida. Savukārt jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” teikts, ka „ģenitīvs ar verbiem (adverbiālais ģenitīvs) dažos gadījumos var nostāties tādās pašās attieksmēs kā akuzatīvs”, piemēram, vajag siera un vajag sieru. Ja aiz darbības vārda vajag bez objekta ir verbs nenoteiksmē, tad objekts nostājas tikai akuzatīvā, piemēram, vajag nopirkt sieru.

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.

Latviešu valodā ir jāšķir darbības vārda lūgt lietojums 1. personas formā lūdzu no izsauksmes vārda lūdzu lietojuma.

Izsauksmes vārdu lūdzu lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi: Lūdzu, pieņemiet mani darbā!; Lūdzu, aizveriet durvis!; Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Izsauksmes vārdu lūdzu atdala ar komatu un parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds ir pavēles izteiksmē. Savukārt darbības vārda lūdzu 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi, piemēram, lūdzu pieņemt mani darbā, vai ar lietvārdu akuzatīvā, piemēram, es lūdzu palīdzību, lūdzu informāciju.