Valodas konsultācijas

Ārvalstis vai ārzemes?

Question

Ārvalstis vai ārzemes?

Answer

Vārdkopterminos nostiprinājies viena vai otra vārda lietojums, savukārt vispārlietojamā leksikā tie var būt sinonīmi.

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā sniegtas šādas vārdu ārvalstis un ārzemes nozīmes.
Ārvalsts – ‘cita valsts’. Piemēram, mašīna ar ārvalsts numuru. Ārvalstu delegācijas. Ārvalstu mediji, investīcijas. Iepirkt no ārvalstīm elektroenerģiju.
Ārzemes – ‘zemes, valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām’. Ārzemju ražojums. Ārzemju ceļojums. Studēt ārzemēs.

No tā secinām, ka vārdu skaidrojums ir visai tuvs. Lielākā atšķirība – ārzemes ir daudzskaitlinieks, to lieto, runājot par vairākām valstīm vai arī nenosaucot konkrētu valsti.
Ārvalsts (vairākas ārvalstis) iespējams lietot gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
Tāpēc iespējami gadījumi, kad abi vārdu nozīmes pārklājas, piem., uzņēmām ārzemju delegāciju vai ārvalstu delegāciju.

Sources

Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: ārvalsts
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ārvalsts
Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: ārvalstu
Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: ārzemju
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ārzemes

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Sinonīmi Sugasvārdi

Musli brokastis vai mušļu brokastis?

Question

Musli brokastis vai mušļu brokastis?

Answer

Var teikt gan musli brokastis, gan mušļu brokastis.

Muslis (mušļa, dsk. ģen. mušļu, arī musli nelok. v.) – ‘sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.’.
Piemēram, pašgatavots brokastu muslis, muslis ar žāvētiem augļiem. No rīta viņa ēd musli ar pienu. Mušļa paka.
Atbilstoši jaunākajai vārdnīcai vārdu var lietot gan kā lokāmu, gan nelokāmu lietvārdu.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: musli

Linguistic sectors

Līdzskaņi Svešvārdi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Galotne Otrā deklinācija Vīriešu dzimte Nelokāmi vārdi Vārda skaidrojums Ģermānismi Vārdu saskaņošana

Kā pareizi: Zigfrīdam Annai Meierovicam vai Zigfrīdam Annam Meierovicam?

Question

Kā pareizi: Zigfrīdam Annai Meierovicam vai Zigfrīdam Annam Meierovicam?

Answer

Pareizi ir Zigfrīdam Annam Meierovicam.

Zigfrīda Annas Meierovica otrais vārds ticis dots par godu viņa mātei Annai. Lai gan tas ir sieviešu priekšvārds, vīrietim tas lokāms tāpat kā kopdzimtes uzvārds, piemēram, Liepa, Oga, un vienskaitļa datīvā tā galotne ir -am tāpat kā Jānim Liepam, Ingum Ogam.

Linguistic sectors

Personvārdi Īpašvārdi Datīvs Kopdzimtes vārdi

Kā pareizi: advente vai advents?

Question

Kā pareizi: advente vai advents?

Answer

Ieteicams ir lietot sieviešu dzimtes formu advente.

Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā minēta vienīgi formu advente. Savukārt baznīcā, piemēram, Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.

LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana”, kas latīniski ir „adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.”
Konkrētās adventes svētdienas saucamas Pirmā advente, Otrā advente, Trešā advente, Ceturtā advente.

Sources

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 41. lpp.
Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 5/6. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.
Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 23. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 18. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: advente
Valsts valodas centra latviešu literārās valodas konsultācijas: advents vai advente

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Īsie patskaņi Vārda sastāvs Sugasvārdi Piektā deklinācija Sieviešu dzimte

Sūtu apsveikumu saviem draugiem. Viņus sauc Anna Mazā un Jānis Sausais, viņu adrese – Zaļā iela 1. Ko rakstīt uz aploksnes?

Question

Sūtu apsveikumu saviem draugiem. Viņus sauc Anna Mazā un Jānis Sausais, viņu adrese – Zaļā iela 1. Ko rakstīt uz aploksnes?

Answer

Annai Mazajai un Jānim Sausajam
Zaļajā ielā 1

Uzvārdus un ielu nosaukumus, kuru pamatā ir īpašības vārds ar noteikto galotni -ais (vīriešu dzimtē) vai -ā (sieviešu dzimtē), loka pēc noteikto īpašības vārdu locīšanas parauga. Sūtījumiem Latvijā uz aploksnes adresāts rakstāms datīvā (KAM?) un adrese – lokatīvā (KUR?)*. Salīdzināsim:
Lielā talka – Lielajai talkai, mazā meitene – mazajai meitenei, Anna Mazā – Annai Mazajai;
jaunais pāris – jaunajam pārim, sausais zars – sausajam zaram, Jānis Sausais – Jānim Sausajam;
Latvijas Nacionālā bibliotēka – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, zaļā pļava – zaļajā pļavā, Zaļā iela – Zaļajā ielā.

*Saskaņā ar Latvijas Pasta tīmekļvietnē atrodamajiem paraugiem adresi var rakstīt arī nominatīvā (KAS?). No latviešu valodas viedokļa ieteicams ir lokatīvs (KUR?).

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 391.–392. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 90. lpp.
Latvijas Pasts: sūtījumu noformēšana

Linguistic sectors

Locīšana Galotne Datīvs Lokatīvs Īpašvārdi

Language consultations: electronic database