Language consultations: electronic database

Par vārdu gliemezis kā salikteni no vārdiem gliemis un ezis liek domāt vārdu skaniskā līdzība, tomēr tas gluži neatbilst patiesībai un uzskatāms par tautas etimoloģiju*.

Lietvārda gliemezis pamatā ir senā indoeiropiešu sakne *gel- ‘apvelties, savelties pikā, kamolā; apaļš priekšmets’. No tās atvasināta sakne *glei- ‘lipt, ziest’, no kuras radusies austrumbaltu sakne *glie-. No pēdējās arī darināts latviešu valodas darbības vārds *gliet ‘lipt, ziest, gludināt’, no kā savukārt darbības vārds divdabja formā un īpašības vārds *gliets, glieds ‘gluds’. Ar šo sakni latviešu valodā sastopams apvidvārds glietēt ‘padarīt gludu (māla klonu)’.

No minētās saknes *glie- ar piedēkli -m- atvasināts īpašības vārds *gliems ‘lipīgs, gluds’, no kā darināts lietvārds gliema (apvidvārds) ‘gļotas’, piemēram, sliekas ar gliemām pārklātas, un darbības vārds gliemēt ‘tapt gļotainam, lipīgi glumam’, piemēram, zeme no slapjuma sāk gliemēt, sēnes jau gliemē. Ar šo sakni atvasināts arī lietvārds gliemis, kas sākotnēji nozīmējis ‘gļotainais, lipīgi glumais’. Šīs saknes atvasinājumu vidū ir arī tādi vārdi kā gliemene un gliemezis. (Sk. Endzelīns, Jānis. Nominālo celmu piedēkļi. Darbu izlase. IV sējums, 1. daļa. Rīga : Zinātne, 1981, 386.–416. lpp.; Karulis, Konstantīns. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sējums. Rīga : Avots, 1992, 300. lpp.)

Vārdā gliemezis sastopams senais līdzskaņu celma piedēklis -es-, kas laika gaitā pārveidojies par -ez- (šis piedēklis vērojams arī tādos vārdos kā debesis, mēness, tupesis ‘guba’, rubezis ‘robeža’ u. c.).
Savukārt -is ir vārda gliemezis galotne.

Tātad lietvārdu gliemezis veido:
-    sakne glie-, kas apzīmē kaut ko lipīgu, gludu, gļotainu un kas ir pamatā arī vārdiem gliemis, gliemene;
-    senie piedēkļi -m- un -ez-,
-    galotne -is.
 

*Tautas etimoloģija ir nezinātnisks vārda cilmes skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam, piemēram, tautas etimoloģija būtu skaidrojums, ka vārds mārrutks saistīts ar personvārdu Māra.

Pareizi ir abi varianti, tomēr katram no tiem ir sava atšķirīga nozīme.

humāns -ais, īp.; humāna -ā, īp.; humāni apst. 'Tāds, kura attieksmē pret citiem cilvēkiem izpaužas cieņa, atsaucība, iejūtība, sirsnība.' Humāns cilvēks. Humāni mērķi. Humānākās profesijas pārstāvji. Humānā palīdzība. Būt humānam.
humanitārs -ais, īp.; humanitāra -ā, īp. 'Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs.' Humanitārās zināšanas. Lasīt lekcijas humanitārajos priekšmetos.

Apzīmējumi humāns un humanitārs praksē tiek lietoti gan kā sinonīmi, gan vārdi ar atšķirīgu nozīmi. Dažkārt vārdi humanitarian angļu valodā un humanitārs latviešu valodā uzskatīti par t.s. viltusdraugiem, proti, par vārdu pāri, kuriem ir līdzīga forma, bet atšķirīga nozīme. Tādas vārdkopas kā humanitarian aid un humanitarian assistance tiek tulkotas kā humānā palīdzība, savukārt humanitarian crisis un humanitarian intervention – atbilstoši humanitārā krīze un humanitārā intervence.
LZK Terminoloģijas komisijas 2002. gada lēmumā Nr. 10 „Par angļu valodas termina humanitarian intervention ekvivalentu latviešu valodā” minēts, ka, „[t]ā kā vārds humanitārs ir internacionālisms un angļu valodā tā nozīme nav ierobežota ar humanitārajām zinātnēm, LZA Terminoloģijas komisija atzina par pieņemamu paplašināt vārda humanitārs nozīmi atbilstoši nozīmei angļu valodā: ‘tāds, kas domāts cilvēku labklājībai, kas cenšas sekmēt cilvēku labklājību’. Paplašinot apzīmētāja humanitārs izpratni, kļuva iespējams apstiprināt terminu humanitārā intervence (..)”.

Jāteic, vārda humanitārs nozīme ‘tāds, kas domāts cilvēku labklājībai, kas cenšas sekmēt cilvēku labklājību’, lielākoties sastopama terminos vien un vispārlietojamās vārdnīcās nav minēta.

Pareizi ir: papildus rokam papildu bedri.

Vārdu papildu lieto kā apzīmētāju kopā ar lietvārdu – papildu bedre, papildu porcija, papildu darbs, savukārt papildus kā apstākļa vārdu kopā ar darbības vārdu – papildus rakt, papildus ēst, papildus strādāt.

Mastā plīv sarkanbaltsarkanais karogs.

Salikteņi ir radušies, vairākus patstāvīgus vārdus savienojot vienā vārdā. Krāsu toņu nosaukšanai nereti lietoti salikteņi, kuros savienoti divi komponenti, piemēram, dzeltenpelēks, sarkanmelns, zaļdzeltens. Retāk sastopami arī tādi salikteņi, kuros savienoti trīs patstāvīgi vārdi, piemēram, zaļbaltzilais lībiešu karogs, sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.