Language consultations: electronic database

Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū ir burgers. Tas ir 1. deklinācijas lietvārds, tātad lokāms šādi.

Valodas praksē gan mēdz būt svārstības, un vārds nereti tiek locīts kā 2. deklinācijas lietvārds, piemēram, lielajam burgerim ir atlaide, ēdu burgeri, burgerī ir jaunas sastāvdaļas. Interesanti, ka Nacionālajā korpusu kolekcijā atrasto lietojumu skaits locījumos ir līdzīgs:
ēst burgeru – 9, ēst burgeri – 7,
burgeram – 63, burgerim – 45,
burgerā – 70, burgerī – 77.
 

Ievērojot valodas normu, burgers ir 1. deklinācijas lietvārds un lokāms šādi: šis ir gards burgers, lielajam burgeram ir atlaide, ēdu burgeru, burgerā ir jaunas sastāvdaļas.

Slimība nosaukta angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson) uzvārdā. Uzvārds Parkinson saskaņā ar angļu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā būtu atveidojams Pārkinsons, tātad slimības nosaukums būtu rakstāms ar garo patskani ā pēc uzvārda izrunas angļu valodā – Pārkinsona slimība.

Nosaukums Parkinsona slimība ir samērā sena un stabila termina forma, kas ir nostiprināta arī Starptautiskajā statistiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā, līdz ar to tā nav maināma. 

Adverbējoties* dažādām lietvārda locījumu formām, radusies liela daļa apstākļa vārdu, piemēram, teikumā Viņš to paveica godam apstākļa vārds godam ir adverbējusies lietvārda gods vienskaitļa datīva forma, teikumā Kāpšu augšā apstākļa vārds augšā ir adverbējusies lietvārda augša vienskaitļa lokatīva forma. Latviešu valodā ir ne mazums adverbējušos lietvārda daudzskaitļa instrumentāļa formu, piemēram, kājām, laikiem, rikšiem, vietām.

Vārds brīžiem ir radies, adverbējoties lietvārda brīdis daudzskaitļa instrumentāļa formai, tātad brīžiem ir apstākļa vārds.

* Adverbēties nozīmē dažādām vārdšķirām vai vārdformām pāriet apstākļa vārdos, piemēram, adverbējusies ir lietvārda iekša lokatīva forma iekšā: Vai tu paliksi iekšā?

Pilates ir fizisku vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana. Vārds radies no metodes pamatlicēja, vācu izcelsmes amerikāņu fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa (Joseph Humbertus Pilates) uzvārda. Lai gan pilates sākotnēji latviešu valodā ienācis kā tiešs pārcēlums no metodes pamatlicēja uzvārda, laika gaitā tas iekļāvies latviešu valodas sistēmā, un nu tiek uzskatīts par 5. deklinācijas daudzskaitlinieku, tātad lokāmu lietvārdu.
Tātad vārds pilates latviešu valodā ir lokāms: pilašu nodarbība, eju uz pilatēm, apmeklētu pilates, vakar biju pilatēs/pilašu nodarbībā.

Šajos atvasinājumos lietots piedēklis -niek-, kas funkcionē derivatīvajos formantos [vārda daļās, ko izmanto vārddarināšanā] -nieks un -niece, piemēram, darbinieks, ērģelniece, rakstniece, talcinieks. „Mūsdienu valodā vērojamas divas tendences – derivatīvais formants tiek pievienots motivētājcelmam vai nu tiešā veidā, vai arī vārddarināšanas celma un formanta sadurā tiek lietots interfikss*.” (Vulāne 2013, 238)
Vārdnīcās atrodam atvasinājumus gan ar interfiksu, gan bez tā:
bruņnieks / bruņenieks / bruņinieks (literārā forma),
laivnieks / laivenieks / laivinieks (literārā forma),
rīdznieks / rīdzenieks / rīdzinieks (literārā forma).
Šāds interfiksa lietojums, iespējams, skaidrojams ar izrunas ērtumu un labskanību, tāpat tas varētu būt saistāms ar iepriekšējā patskaņa dabu. (Vulāne 1997, 289)
Atvasinājumi ar -enieks rakstu valodā sastopami jau kopš 16. gadsimta. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka šīs izskaņas variants bijis izplatīts tanīs Kurzemes un Vidzemes izloksnēs, uz kuru pamata veidojās rakstu valoda, kā arī to latviešu vidū, kuri dzīvoja Rīgā. Vēlāk, 18. gadsimtā, izskaņas -inieks lietojums paplašinās un nostiprinās 19. gadsimta tekstos. Mūsdienās atvasinājumi ar -enieks sastopami retumis: dažos apdzīvoto vietu iedzīvotāju nosaukumos (bikstenieki, nīcenieki), uzvārdos (Bruņenieks, Laivenieks), arī dažos personu nosaukumos (bitenieks). (Baltiņa 1984, 134–139; Frīdenberga 2016, 132–143) Darinājumi nostiprinājušies dažādās formās: gan ar interfiksu (bundzinieks, veiksminieks), gan bez tā (avīžnieks, domnieks).
Latviešu literārajā valodā lietojami paralēlvarianti: mājinieks un mājnieks. Atvasinājums mājenieks mūsdienās uzskatāms par apvidvārdu.

* Interfikss ir morfēma, kurai nav savas patstāvīgas derivatīvas vai formveidošanas nozīmes un kuru izmanto citu morfēmu savienošanai. Interfikss parasti novērš neērtas skaņu kopas morfēmu sadurā, piemēram, galv-(as)-seg-a, nak-(sn)-iņ-a, nam-(a)+māt-e, rau-(st)-ī-t.