Valodas konsultācijas

Kuru latviešu kalendārā iekļauto vīriešu priekšvārdu pamatā ir grieķu vārds ar nozīmi ‘zemkopis’?

Question

Kuru latviešu kalendārā iekļauto vīriešu priekšvārdu pamatā ir grieķu vārds ar nozīmi ‘zemkopis’?

Answer

Georgs, Jurģis un Juris.

Priekšvārdu pamatā ir grieķu priekšvārds Georgios, kas cēlies no grieķu vārda georgos ar nozīmi ‘zemkopis’.
Georgi, Jurģi un Juri vārda dienu svin 23. aprīlī. Šajā dienā neiekļauto vārdu vidū arī ir vairāki priekšvārdi, kuru izcelsme ir līdzīga:
Džordžs, Georgijs, Irži, Jurands, Juranta, Jureks, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs.

Sources

Behind the Name: George
Siliņš, K. Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga : Zinātne, 1990, 135., 186., 187. lpp.

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Vārda etimoloģija Personvārdi Īpašvārdi

Kā lokāms vīrieša uzvārds Blaus?

Question

Kā lokāms vīrieša uzvārds Blaus?

Answer

Īpatnēju latviešu uzvārdu grupu veido vācu cilmes uzvārdi, kas vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā beidzas ar izskaņu -aus, piemēram, Blaus, Pelkaus. Tiem atbilstošā sieviešu dzimtes uzvārda forma ir ar izskaņu -aua – Blaua, Pelkaua.

Uzvārdu locīšanas paradigma ir šāda.
Vienskaitlis

	Vīriešu dzimte	Sieviešu dzimte
N Ģ D A I L V	Blaus Blaua Blauam Blauu ar Blauu Blauā Blau!	Blaua Blauas Blauai Blauu ar Blauu Blauā Blaua!

Daudzskaitlis

	Vīriešu dzimte	Sieviešu dzimte
N Ģ D A I L V	Blaui Blauu Blauiem Blauus ar Blauiem Blauos Blaui!	Blauas Blauu Blauām Blauas ar Blauām Blauās Blauas!

Sources

Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23.–24. lpp.

Sveiks, lai dzīvo! vai Sveiks lai dzīvo! – kā pareizi?

Question

Sveiks, lai dzīvo! vai Sveiks lai dzīvo! – kā pareizi?

Answer

Pareizi ir: Sveiks lai dzīvo!

Vārds lai var piederēt pie divām vārdšķirām: saikļiem vai partikulām.
Pakārtojuma saiklis lai ievada palīgteikumu, kas atdalāms no pārējā teikuma, piemēram, Jānis steidzas, lai darbā būtu laikus; Lai cik grūti būtu, mēs tiksim galā.

Partikula lai savukārt tiek lietota, piemēram, izsakot vēlējumu – Lai tev izdodas!, arī pastiprinot kādu emocionālo stāvokli – Lai dzīvo vasara! vai izteicot pamudinājumu – Lai bērni tūdaļ nāk šurp! Partikulu lai ar komatiem no pārējā teikuma neatdala.

Izteikumā Sveiks lai dzīvo! ir izteikts vēlējums Lai [jubilārs] dzīvo sveiks!
Iespējams, mainītās vārdu secības dēļ pirms lai valodas praksē nereti sastopams komats, taču tam nav sintaktiska pamata.

Sources

Smiltniece, G. Saiklis (konjunkcija). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 663.–664., 667. lpp.
Breņķe, I. Partikulas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 669., 672.–673. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 197., 338. lpp.

Linguistic sectors

Salikts pakārtots saikļa teikums Pakārtojuma saikļi Vēlējuma partikulas

Kā pareizi: veselīga dzīvesveida trīs pamatprincipi vai trīs veselīga dzīvesveida pamatprincipi?

Question

Kā pareizi: veselīga dzīvesveida trīs pamatprincipi vai trīs veselīga dzīvesveida pamatprincipi?

Answer

Pareizi ir trīs veselīga dzīvesveida pamatprincipi.

Latviešu valodā teikuma locekļu savstarpējos sakarus norāda galotņu formas, tāpēc vārdu secība var būt diezgan brīva. Tomēr tāpat pastāv vārdu secības likumības, un noteikta vārdu secība ir arī apzīmētāju rindās.
Ja lietvārdam ir piesaistīti vairāki vārdi un viens no tiem ir skaitļa vārds, šis skaitļa vārds parasti nostājas pirms cita komponenta: trīs jauni cilvēki; viens pieklīdis suns.
Nereti valodas praksē sastopami piemēri, kuros skaitļa vārds nostājies aiz citiem apzīmētājiem, tuvāk lietvārdam. Šādos gadījumos tomēr vārdu kārta būtu jāmaina:
nevis Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīcā strādājošie trīs pusaudži apgalvoja .., bet trīs Olaines . . rūpnīcā strādājošie pusaudži..;
nevis patversmē nonāca mazi, pūkaini četri kaķēni, bet patversmē nonāca četri mazi, pūkaini kaķēni.

Sources

Valkovska, B., Lokmane, I. Vienkārša teikuma komunikatīvā struktūra. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 795. lpp.

Linguistic sectors

Vārdu secība Vārdu secība Apzīmētājs

Kā lokāms uzvārds Linkaits?

Question

Kā lokāms uzvārds Linkaits?

Answer

Uzvārds lokāms pēc 1. deklinācijas parauga: Linkaits, Linkaita, Linkaitam, Linkaitu...

Ja uzvārdos sastopami varianti (formas ar galotnes patskani vai bez tā), uzvārds jāloka atbilstoši vienskaitļa nominatīva galotnei.
Piemēram.

N. Kas?	Bļodonis, Bumbieris, Eglītis	N. Kas?	Bļodons, Bumbiers, Eglīts
Ģ. Kā?	Bļodoņa, Bumbiera, Eglīša	Ģ. Kā?	Bļodona, Bumbiera, Eglīta
D. Kam?	Bļodonim, Bumbierim, Eglītim	D. Kam?	Bļodonam, Bumbieram, Eglītam
A. Ko?	Bļodoni, Bumbieri, Eglīti	A. Ko?	Bļodonu, Bumbieru, Eglītu
I. Ar ko?	ar Bļodoni, ar Bumbieri, ar Eglīti	I. Ar ko?	ar Bļodonu, ar Bumbieru, ar Eglītu
L. Kur?	Bļodonī, Bumbierī, Eglītī	L. Kur?	Bļodonā, Bumbierā, Eglītā
V. –	Bļodoni! Bumbieri! Eglīti!	V. –	Bļodon! Bumbier! Eglīt!

Tātad:
uzvārdi, kuri beidzas ar -ns, lokāmi kā līdzīgi 1. deklinācijas lietvārdi, kas beidzas ar -ns, piemēram, sugasvārdi betons, bērns, piens, un īpašvārdi Džons, Kains, Svens, Kristiāns;
uzvārdi, kuri beidzas ar -rs, lokāmi kā līdzīgi 1. deklinācijas lietvārdi – eliksīrs, traktors, žanrs, Ainārs, Oskars;
uzvārdi, kuri beidzas ar -ts, – kā amats, klimats, komats, štats, Ģirts, Marats, Vents.

Sources

Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 22. lpp.

Linguistic sectors

Locīšana Pirmā deklinācija Locījumi

Language consultations: electronic database