Language consultations: electronic database

Īpatnēju latviešu uzvārdu grupu veido vācu cilmes uzvārdi, kas vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvā beidzas ar izskaņu -aus, piemēram, Blaus, Pelkaus. Tiem atbilstošā sieviešu dzimtes uzvārda forma ir ar izskaņu -aua – Blaua, Pelkaua.

Pareizi ir: Sveiks lai dzīvo!

Vārds lai var piederēt pie divām vārdšķirām: saikļiem vai partikulām.
Pakārtojuma saiklis lai ievada palīgteikumu, kas atdalāms no pārējā teikuma, piemēram, Jānis steidzas, lai darbā būtu laikus; Lai cik grūti būtu, mēs tiksim galā.

Partikula lai savukārt tiek lietota, piemēram, izsakot vēlējumu – Lai tev izdodas!, arī pastiprinot kādu emocionālo stāvokli – Lai dzīvo vasara! vai izteicot pamudinājumu – Lai bērni tūdaļ nāk šurp! Partikulu lai ar komatiem no pārējā teikuma neatdala.

Izteikumā Sveiks lai dzīvo! ir izteikts vēlējums Lai [jubilārs] dzīvo sveiks!
Iespējams, mainītās vārdu secības dēļ pirms lai valodas praksē nereti sastopams komats, taču tam nav sintaktiska pamata.

Pareizi ir trīs veselīga dzīvesveida pamatprincipi.

Latviešu valodā teikuma locekļu savstarpējos sakarus norāda galotņu formas, tāpēc vārdu secība var būt diezgan brīva. Tomēr tāpat pastāv vārdu secības likumības, un noteikta vārdu secība ir arī apzīmētāju rindās.
Ja lietvārdam ir piesaistīti vairāki vārdi un viens no tiem ir skaitļa vārds, šis skaitļa vārds parasti nostājas pirms cita komponenta: trīs jauni cilvēki; viens pieklīdis suns.
Nereti valodas praksē sastopami piemēri, kuros skaitļa vārds nostājies aiz citiem apzīmētājiem, tuvāk lietvārdam. Šādos gadījumos tomēr vārdu kārta būtu jāmaina:
nevis Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīcā strādājošie trīs pusaudži apgalvoja .., bet trīs Olaines . . rūpnīcā strādājošie pusaudži..;
nevis patversmē nonāca mazi, pūkaini četri kaķēni, bet patversmē nonāca četri mazi, pūkaini kaķēni.

Latvijas himnas „Dievs, svētī Latviju!” vārdus un mūziku kā tautas lūgšanu sacerējis Baumaņu Kārlis. Himna pirmo reizi izskanējusi 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti.

Dziesma sarakstīta Krievijā, Sanktpēterburgā, kur tobrīd apmēram 30 gadus vecais Baumaņu Kārlis strādāja respektablās mācību iestādēs par skolotāju un aktīvi ap sevi pulcēja jaunlatviešus. Pirmo reizi tā izskanējusi 1873.gada 26. jūnijā vīru kora balsīs pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Sākotnēji dziesmas tekstā, kuru arī rakstījis Baumaņu Kārlis, trešajā rindiņā bijis nevis vārds „Latvija”, bet gan „Baltija”.

Lai arī Latvijas Republikas proklamēšanas brīdī Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī sanākušie dziesmu nodziedāja vairākas reizes, tā par oficiālu himnu pēc diskusijām kļuva divus gadus vēlāk.

Tā kā himna ir lūgšana, kurā uzrunāts Dievs, tā no pārējā teikuma ir atdalāma ar komatu.