Language consultations: electronic database

Kopdzimtes uzvārdiem ar galotni -a vai -e ir vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma: Paula Cielava un Pēteris Cielava, Jana Pūce un Jurģis Pūce. 
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās (ar galotni -a) vai piektās (ar galotni -e) deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Cielavai) vai -ei (Pūcei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Cielavam) vai -em (Pūcem).

Vārda lēst pamatnozīme ir ‘rēķināt’.
 

Vārds lēst ar nozīmi ‘rēķināt’ atrodams vārdnīcās jau kopš 18.gadsimta. Mūsdienu valodas praksē, sevišķi publicistikā, pēdējās desmitgadēs lēst kļuvis par tādu kā modes vārdu, un tā nozīme ir paplašinājusies, piemēram:
‘iepriekš spriest, domāt, paredzēt’ – lēš, ka nākamais gads būs ļoti veiksmīgs;
‘plānojot, paredzot censties atrast skaitlisko vērtību’ – lēšams, ka saslimušo skaits būs lielāks nekā pērn; eksperti lēš, ka izmaksas būs ap pieciem tūkstošiem;
‘uzskatīt, minēt’ – kaimiņi lēš, ka izturēt kļuvis par grūtu, tāpēc viņa aizgājusi.

Tiesa gan, lēst lietojums kontekstā būtu jāizvērtē, jo nereti iespējams izvēlēties precīzāku, iederīgāku vārdu. Samudžinātās lēst nozīmes tekstu var padarīt grūti uztveramu.

Tīksme ir ‘emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums’. Savukārt ‘tāds, kas izraisa tīksmi; tāds, kurā izpaužas tīksme’ ir tīksms vai tīksmīgs.

Vārds tīksme atvasināts no darbības vārda tikt. Tas ir 19. gadsimta beigu jaunvārds, kas darināts pēc vārda līksme parauga. No tā arī atvasinājumi tīksms, tīksmīgs, tīksmot, tīksmināt(ies).

Lielu salu latviešu literārajā valodā var nosaukt dažādi, piemēram, spelga, spelgonis, spelgoņa, sprēgonis, sprēgoņa, stindzenis.
Apvidvārdos atrodam arī vārdus salonis, saloņa, saltme. Interesanti, ka Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcā” atrodams arī vārds svelonis, kas var tikt lietots gan sveloši karsta, gan sveloši auksta laika apzīmēšanai.

Par atslēgas vārdiem sauc ‘vārdus vai vārdu grupas, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai’. Atslēgas vārdi ir raksturvārdi augstskolu noslēguma darbos, zinātniskās pētniecības darbos, zinātniskos rakstos utt.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.