Itāļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts, ka oriģinālvalodā patskaņu kvantitāte netiek apzīmēta. Garš patskanis a, e, i, o (ja tas neatrodas vārda pirmajā zilbē) lietojams latviešu valodā atdarinātajos itāļu īpašvārdos līdzskaņu l, m, n, r priekšā vairākās vārdu izskaņās, tajā skaitā arī -īno, piemēram, Antonīno, tātad arī Buratīno, Čipolīno. Tā kā krievu valodā nav garumzīmju, savulaik krievu valodas ietekmē tulkotajā literatūrā itāļu vārdus, t.sk. Buratino un Čipolino, rakstīja bez garumzīmēm. Mūsdienās šāda prakse nav atbalstāma.
Language consultations: electronic database
Itāļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts, ka oriģinālvalodā patskaņu kvantitāte netiek apzīmēta. Garš patskanis a, e, i, o (ja tas neatrodas vārda pirmajā zilbē) lietojams latviešu valodā atdarinātajos itāļu īpašvārdos līdzskaņu l, m, n, r priekšā vairākās vārdu izskaņās, tajā skaitā arī -īno, piemēram, Antonīno, tātad arī Buratīno, Čipolīno. Tā kā krievu valodā nav garumzīmju, savulaik krievu valodas ietekmē tulkotajā literatūrā itāļu vārdus, t.sk. Buratino un Čipolino, rakstīja bez garumzīmēm. Mūsdienās šāda prakse nav atbalstāma.
Pareizi ir islāms.
Vārda islāms pamatā ir arābu valodas vārds islām ar nozīmi ‘padevība’. Islāms ir viena no visvairāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem. To nodibinājis pravietis Muhameds 7. gadsimtā Arābijā. Valodas praksē sastopams šī vārda rakstījums gan ar garo patskani ā – islāms –, gan īso patskani a – islams. Pēdējais atrodams gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā (konkrētais sējums izdots 1975. gadā), gan Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (1995). Tomēr jau kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām vairākumā skaidrojošo un tulkojošo vārdnīcu fiksēta forma islāms, un tā apstiprināta arī ar Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu.
Arī salikteņos ar šo vārdu lietojams patskanis ā (islāmticīgie, islāmfobija u. tml.); atvasinājumos lietojams gan patskanis ā, gan a atkarībā no vārda izskaņas: islāmisks, islāmisms, bet: islamizēt, islamizācija.
- VVC LVEK 14.10.2015. sēdes protokola Nr. 45 6. §.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 345. lpp.
- Reliģisko terminu vārdnīca
- Adikibi, O. Ideju vārdnīca. Izd. sast. un virsred. A. L. Nortona. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 225.–227. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 320. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 310. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 478. lpp.
Viena no vārda iedzert nozīmēm ir ‘nedaudz izdzert (šķidrumu)’, piemēram, iedzert malku ūdens, iedzert bērzu sulas; arī ‘ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā)’, piemēram, iedzert aspirīnu, iedzert vitamīnus.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 247. lpp.
