Language consultations: electronic database

Pareizi ir kafijas bārmenis un kafijas bārmene.

Latviešu valodā saldināts putukrējums ar vaniļu un/vai citu aromatizētāju saucams par putukrējumu.

Pašlaik latviešu valodā vārdi makaroni un pasta vēl tiek lietoti tradicionāli ierastās atšķirīgās nozīmēs, lai gan vārdam pasta jau fiksētas divas nozīmes: gan tradicionāli ierastā, gan jaunākā – no Rietumeiropas valodām un tradīcijām pārņemtā.

Par tradicionālām nozīmēm uzskatāmas:
makaroni – ‘kaltēti neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi caurulīšu (arī lentīšu, spirāļu, zvaigznīšu u. c.) veidā’. Piemēram, olu makaroni;
pasta – ‘masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar viskozu šķidrumu; bieza vai pusšķidra masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, slīpēšanas pasta, tomātu pasta.
Līdzīgi vārdi skaidroti arī „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā”.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam pasta jau ir norādītas divas nozīmes: 1. ‘mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa’. Piemēram, zobu pasta, saimniecības pasta, tomātu pasta; 2. ‘dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida’. Piemēram, itāliešu krodziņā piedāvā gan pastu, gan picu.
Savukārt „Angļu-latviešu vārdnīcā” pasta ir tikai ‘makaronu ēdiens (ar tomātiem un sieru)’.
Lai gan pēdējā laikā itāļu (arī angļu u. c.) valodas un tradīciju ietekmē Latvijā palaikam makaroni vai to ēdieni tiek dēvēti par pastu, Latvijas terminologi un pārtikas speciālisti lieto terminu makaroni un uzskata, ka šobrīd nav pamatota iemesla šo terminu mainīt, tajā pašā laikā nenoliedzot iespēju, ka ar laiku termins pasta lielāko Rietumeiropas valodu ietekmē varētu arī aizstāt terminu makaroni.

„Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” vārds skaidrots: drastisks (< gr. drastikos ‘enerģisks’) – 1. ‘radikāls, krass’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība’.

Šajā vārdnīcā vārdam ir divas pretējas nozīmes, un abas no tām minētajā teikumā iederas, proti, izturēšanās var būt radikāla, krasa, taču arī pārgalvīga, nenopietna. Savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam norādīta tikai viena nozīme – ‘tāds, kur izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība’. Līdzīgi vārds skaidrots arī „Latviešu valodas vārdnīcā” – ‘bezbēdīgs, jautrs, bravūrīgs; parupjš’.
Tātad latviešu valodas vārdnīcās vārdam minēta tikai viena nozīme, bet svešvārdu vārdnīcā – divas. Lai nerastos šāda situācija, jāizvairās lietot vārdu ar tik dažādām nozīmēm, it sevišķi, ja no teikuma, bez plašāka konteksta, nav saprotams, kādā nozīmē vārds ir lietots.

Kasko ir kravu transportlīdzekļu apdrošināšana – ‘visu veidu kravu pārvadājumu transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu, automobiļu, dzelzceļa u. c.) apdrošināšana pret varbūtējiem nelaimes gadījumiem’. Tā kā skaidrojums dots bez jebkādas norādes par iespējamu saīsinājumu un tā skaidrojumu, vārds kasko nav uzskatāms par saīsinājumu.

Savukārt vācu valodā termina Kaskoversicherung daļa kasko ir aizgūta no spāņu valodas, kurā casco nozīmē ‘galvaskauss; ķivere; kuģa korpuss’. Tā, sākotnēji domājot tikai par paša automobiļa korpusa apdrošināšanu, vārds ienācis Eiropas valodās (un aizgūts arī latviešu valodā) jau ar paplašinātu nozīmi, kas skaidrota vārdnīcā.