Language consultations: electronic database

Pareizi ir: šerbets.

Vārds šerbets latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Scherbett, un tā pamatā ir turku valodas vārds şerbet, persiešu šerbet (to pamatā savukārt arābu sharba ar nozīmi 'dzēriens'). Latviešu valodā to lietojam divās nozīmēs:
1. ‘konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām’, piemēram, zemesriekstu šerbets; piena šerbets utt.;
2. ‘dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera’, piemēram, šampanieša un citronu šerbets.

Iespējams, vārda šerberts rakstījums ieviesies pēc analoģijas ar citiem vārdiem, kuru izskaņā ir -erts, piemēram, buberts, deserts, Herberts, introverts, Roberts. Arī angļu valodā vārdu sherbert uzskata par pareizrakstības kļūdu. Tā bieži sastopama, visticamāk, 20. gadsimta 40. gadu sākumā ASV populārās dziesmas „Shoot the Sherbet to Me Herbert” ietekmē, kur vārds sherbet tika izrunāts ar lieku r, veidojot atskaņas ar vārdu Herbert.
Tātad latviešu valodā pareizi ir šerbets.

Pieturzīmes liekamas šādi: Ak tu tētīt, kā līst!

Vārds ak ir izsauksmes vārds, kuru no pārējā teikuma atdalām ar komatiem: bet, ak, kā skrien laiks; ak, cik man ir grūti!
Izsauksmes vārdu ak neatdala no personas vietniekvārda tu, jūs vai interjektīva lietvārda Dievs, velns, mūžs, pasaule u.tml. Ar šiem vārdiem veidojas interjektīvi savienojumi ar vienu nozīmi – emocionālās attieksmes izpauduma nozīmi (sākotnējo jēdzienisko nozīmi šie lietvārdi tādā lietojumā parasti ir zaudējuši).

Tātad ar pieturzīmi  atdala visu interjektīvo savienojumu:
ak dievs, ko lai dara;
ak tu pagāns, vai nevarēji pagaidīt;
ak tu velns, kā jāsteidzas;
ak mīļo pasaulīt, ko tik neizdomā.

Vārds ēcis ir viens no vārdu kadiķis, paeglis sinonīmiem.

Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.

Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.

Cilvēks, kurš nodarbojas ar korupciju vai tai pakļaujas, ir koruptants.
 

Lietvārds korupcija nozīmē 'dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u.tml. uzpirkšana, piekukuļošana'. Tas ir aizguvums no latīņu vārda corruptio ar nozīmi 'bojāšana', 'uzpirkšana'. No vārda korupcija atvasināti tādi vārdi kā koruptīvs (senāk arī korupts) – 'saistīts ar korupciju, tai raksturīgs', piemēram, Jānis ir pieķerts koruptīvā pārkāpumā, kā arī koruptants – 'cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai', piemēram, Jānis ir koruptants.

Korumpēt nozīmē 'savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi), uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem', arī 'iesaistīt korupcijā' (pamatā ir latīņu vārds corrumpere ar nozīmi ‘bojāt; kārdināt’). No darbības vārda atvasināts divdabis korumpēts – 'tāds, kas ir iesaistīts korupcijā', piemēram, Jānis ir korumpēts mērs, arī korumpētība – 'pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos'. Cilvēks var arī korumpēties – ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot.

Bieži dzirdētais vārds korumpants droši vien darināts no darbības vārda korumpēt, tomēr, lai nosauktu ar korupciju saistītu personu, darināms atvasinājums no lietvārda korupcija, tātad tas ir koruptants.

Gunta Smiltniece norādījusi, ka „analītiskajos kārtas skaitļa vārdos lokāms tikai pēdējais komponents”, piemēram, desmit tūkstoši piecsimtais, divdesmit tūkstošais, divdesmit tūkstoši deviņi simti deviņdesmit devītais, divdesmit viens tūkstotis pirmais. (Smiltniece 2013, 422)
Tātad no pamata skaitļa vārda divdesmit viens tūkstotis atvasināms kārtas skaitļa vārds divdesmit viens tūkstošais.