Language consultations: electronic database

Vārds minerāls ar nozīmi ‘zemes garozas fizikāli ķīmiskos procesos veidojusies viendabīga neorganiska tās sastāvdaļa’ ir pirmās deklinācijas lietvārds. Līdz ar to līdzskaņu mijas šajā vārdā nav. Par to liecina arī vārdnīcā dotie piemēri – cietie kristāliskie minerāli, rūdu minerāli, minerālu kolekcija.

Šāda rakstība norādīta arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Valodniece A. Ahero skaidro: „Salikteņiem, kam pirmo komponentu motivē lietvārda ģenitīva locījums, vērojama šāda likumība: ja salikteņa pirmā komponenta motivētājvārds, resp., pamatvārds, ģenitīva locījumā ir vienzilbīgs, tad galotnes forma saliktenī tiek paturēta vienmēr. Šie vienzilbīgie ģenitīvi ir i-celma lietvārdi, piemēram, sirds: sirdslieta, sirdsapziņa, sirdsdarbība, sirdsdraugs; klēts: klētsdurvis, klētsaugša; pirts: pirtsslota, pirtskrāsns; cilts: ciltskoks, ciltsraksti, ciltstēvs.”

Pareizi ir merīnvilna.
 
Merīnaita – ‘aitu šķirne ar smalku, garu vilnu. Šīs šķirnes aita’.
Vārds aizgūts no spāņu merino.
Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” visi piemēri minēti ar patskani ī: merīnaita, merīnaitas vilna, merīnvilna, merīnaudums.

Kā saukt Mūrmuižas iedzīvotājus?

Iedzīvotāju nosaukums ir atkarīgs no apdzīvotās vietas atrašanās un izlokšņu tradīcijām.

Tā kā Latvijā ir vairākas Mūrmuižas, Jelgavas un Aizkraukles pusē Mūrmuižas iedzīvotājus sauksim par mūrmuižniekiem, Aizkraukles pusē paralēli arī par mūrniekiem, savukārt Valmieras novadā – par mūrmuiziešiem (arī mūrēniešiem).