Vārds šalle ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu (arī dubultotu līdzskaņu mija): šaļļu izstāde, leļļu kleitas.
This website uses Google Analytics cookies to help us better understand our users. You can accept or reject these cookies.
Rīgas „Dinamo” spēlētāji ir Rīgas dinamieši.
No nelokāmiem vārdiem nosaukumus var veidot divējādi – kā vārdkopu vai atvasinājumu, piemēram, Brno iedzīvotāji jeb brnoieši, Po iedzīvotāji jeb poieši. No trīszilbju un vairākzilbju nelokāmiem vietvārdiem, kas beidzas ar -o, -u, -ā u. c., iedzīvotāju nosaukumus darina, atmetot beigu patskani un pievienojot izskaņu -ieši, piem., Bergāmo – bergāmieši, Sāremā – sāremieši. Līdzīgi darina atvasinājumu komandas „Dinamo” spēlētājiem – atmetot vārdā Dinamo beigu patskani -o, tie ir nevis dinamoieši, bet dinamieši.
Pareizi ir daudz aprikožu.
Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.
Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).
Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).
Pareizi būtu rakstīt (1986–2005).
Laika intervāla apzīmēšanai izmanto vienotājdomuzīmi, ko raksta bez atstarpēm starp vienojamiem vārdiem vai skaitļiem, tātad – (1986–2005). Punktu pēc gadskaitļa neliek, ja tas minēts iekavās un ir nepārprotams.