Jautājums
Kā dēvējams cilvēks, kurš ir miegains un labprāt snauž?
Atbilde
Šādu cilvēku sarunvalodā varam saukt snauža.
Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.
Latviešu valodā ir vairāki kopdzimtes lietvārdi cilvēku apzīmēšanai, piemēram, auša, nevīža, pļāpa, snauža, tiepša u.c. Šie nereti ir sarunvalodas vārdi, kas var paust ironiju, izsmieklu, arī negatīvu vērtējumu.
Cilvēks, kam nāk snauda un kas bieži snauž, ir snauža vai snaudulis. Miegaina cilvēka apzīmēšanai latviešu valodā atrodams ne mazums sinonīmu, sevišķi izloksnēs: gulšņa, miegamice, miega maiss, miega rausis, miegulis, migoņa, snauška, žāva u.c.
Avoti
- Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 333.–335., 363. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 72 sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 56., 57. lpp.
- K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca. 3. sējums. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (22.–35. burtn., 1927–1929). Rīga : Kultūras fonds, 1929, 974. lpp.
- Mīlenbahs. K. K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīca.. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns (11.–21. burtn., 1925–1927). Rīga : Kultūras fonds, 1927, 625. lpp.
Lingvistiskās tēmas