Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Abas izteiksmes latviešu valodā ir nevēlamas.

Ieteicams lietot šādas konstrukcijas: ievērojot likumu; pamatojoties uz likumu; saskaņā ar likumu; pēc likuma.

Mūsdienu latviešu valodā pareizas ir abas formas, kaut gan patlaban vairāk izplatīts ir akuzatīvs.

Ja vārds vajadzēt ir kopā ar vārdiem vairāk, mazāk, tad lietojams ģenitīvs. Piemēram, vajag vairāk brīva laika, mazāk darba. Ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: vajag uzņēmības, nevajag naida. Savukārt jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” teikts, ka „ģenitīvs ar verbiem (adverbiālais ģenitīvs) dažos gadījumos var nostāties tādās pašās attieksmēs kā akuzatīvs”, piemēram, vajag siera un vajag sieru. Ja aiz darbības vārda vajag bez objekta ir verbs nenoteiksmē, tad objekts nostājas tikai akuzatīvā, piemēram, vajag nopirkt sieru.

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.

Latviešu valodā lasīt lekciju ir stabils un saprotams vārdu savienojums, kura nozīme izriet no katra atsevišķā vārdkopas komponenta semantikas.

Viena no vārda lasīt nozīmēm ir ‘paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)’.

Būt lietas kursā lietojams kā frazeoloģisms.

Būt lietas kursā ir tiešs pārcēlums no krievu valodas, taču, kā norādīts „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā frazeoloģisms tas ir lietojams.