Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Visām saliktajām laika formām ir kopīga pazīme – rezultativitāte. Tā ietver pabeigtas darbības vērtējumu pagātnē (Juris bija redzējis), tagadnē (Juris ir redzējis) vai nākotnē (Juris būs redzējis). Vienkāršajām laika formām – arī tām, kuras izsaka pabeigtu darbību, – nepiemīt rezultativitātes nozīme. Grāmatu titullapās, sniedzot informāciju par sakārtotājiem, tulkotājiem, māksliniekiem utt., iederīgāka ir saliktās tagadnes forma:
stāstu tulkojis Ziedonis Rudens;
izdevumu maketējusi Žubīte Dzene.

Līdz Mārtiņiem ir veļu laiks – šī klusā laika rakstībā lietojams mazais sākumburts.

Lielo sākumburtu lietojam dažādu svētku un svinamu dienu nosaukumu rakstībā, piemēram, Vasarsvētki, Robežsargu diena u. tml. Laika periodu nosaukumu rakstījumā parasti lietojams mazais sākumburts: gavēnis, veļu laiks, advente utt.

Vārdu atpakaļ nav vēlams lietot ar nozīmi ‘iepriekš, senāk’. Inta Freimane kalkētas formulas ar apstākļa vārdu atpakaļ min pie neīstu vārdkopu (jeb kvazivārdkopu) kalkiem: „Ir arī tādi aizgūti veidojumi, kurus grūti nosaukt par pilntiesīgām vārdkopām. Tās veidotas pēc donorvalodai tradicionālas konstrukcijas. Šis tips ir robežparādība starp morfoloģiskajiem un sintaktiskajiem kalkiem. (..) Konstatētas kalkētas formulas ar adverbu atpakaļ (krievu назад), arī angļu ago līdzīgā lietojumā) – šis adverbs ir desemantizējies un tiek lietots ar prievārdu pirms, priekš nozīmi: gadu atpakaļ, nedēļu atpakaļ u. tml., kā arī ir pilnīgi lieks: sen atpakaļ.”

Apledojums ir ledus kārta, kas pārklāj kādu virsmu. Vārdnīcās šim vārdam atrodami dažādi sinonīmi, kā apgāle, gāle, ledusgāle, noledojums, atkala utt.

Vārdam atkala ir vairākas nozīmes.
‘1. Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.’
Nereti zemes un dažādu ķermeņu virspusē rodas nogulums gludas, caurspīdīgas ledus kārtas veidā, ko galvenokārt novēro vēja pusē. Šo parādību sauc par atkalu jeb apledojumu.
‘// Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.’
..vējainā rītā, liepām kailos zarus nikni šmīkstinot un saltai atkalai līņājot, uzsēdināja veco Maldavu zirņu maisu vezumā un nošķūtēja uz Jelgavu.
‘2. Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.’
Spēji uznākusi atkala ceļu padarīja glumu..
 

Gāle, arī ledusgāle, ir plāna ledus kārta, kas veidojas upē vai ezerā, par gāli mēdz dēvēt arī ledus kārtu, kura pārklāj sniegu:

Apledojumu uz asfalta sarunvalodā mēdz saukt par melno ledu (no angļu black ice). Literārajā valodā šī vārdu savienojuma vietā atkarībā no konteksta būtu ieteicams lietot vārdu apledojums vai atkala.

Izteikumā ir iederīga partikula ne – tā aizstāj noliegtu izteicēju:
Noskaidrojiet, ko viesi ēd un ko ne [neēd];
Kā zināt, kuras sēnes ir indīgas un kuras ne [nav].

Valodas praksē nereti šādos izteikumos sastopama partikula nē, taču šāds lietojums ir aplams.
Partikula nē noliedz visu izteikumā pausto domu, un tā lietojama:
noliedzot iepriekš izteiktu pieņēmumu – Man vajadzētu iet. Nē, vēl palikšu;
atbildot noliedzoši uz vispārējo jautājumu – „Vai esi gatavs?” „Nē, lūdzu, vēl mirkli pagaidi!”

Partikulu nē mēdz lietot arī lietvārda nozīmē – Viņš nemāk pateikt nē.