Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Savienojums uz doto brīdi ir nevēlams kalks, kura vietā latviešu valodā iederīgāki ir tādi apstākļa vārdi kā pašreiz, patlaban, šobrīd:
nevis uz doto brīdi ir iesniegti vairāki priekšlikumi, bet pašreiz ir iesniegti vairāki priekšlikumi;
nevis skolu uz doto brīdi apmeklē 100 skolēnu, bet skolu patlaban apmeklē 100 skolēnu.

Visām saliktajām laika formām ir kopīga pazīme – rezultativitāte. Tā ietver pabeigtas darbības vērtējumu pagātnē (Juris bija redzējis), tagadnē (Juris ir redzējis) vai nākotnē (Juris būs redzējis). Vienkāršajām laika formām – arī tām, kuras izsaka pabeigtu darbību, – nepiemīt rezultativitātes nozīme. Grāmatu titullapās, sniedzot informāciju par sakārtotājiem, tulkotājiem, māksliniekiem utt., iederīgāka ir saliktās tagadnes forma:
stāstu tulkojis Ziedonis Rudens;
izdevumu maketējusi Žubīte Dzene.

Pareizi ir: trešdiena (nedēļas vidus). Atstarpe aiz atverošajām iekavām nav liekama.

Atstarpe liekama aiz lielas daļas pieturzīmju, piemēram, teikuma beigu pieturzīmes, komata. Tomēr ir arī daudz tādu interpunkcijas zīmju, aiz kurām atstarpes nav: atverošās pēdiņas („Jā!”), defise (Vaira Vīķe-Freiberga), vienotājdomuzīme (Rīga–Zilupe) un vēl dažos citos gadījumos. Arī aiz atverošajām iekavām atstarpe nav lietojama. 

Ar lietvārdu vienskaitlī mēdz apzīmēt arī vairāku elementu kopumu, piemēram, grupa, lērums, komanda. Lai gan ir skaidrs, ka lērumā ir liels kādu elementu daudzums, grupā un komandā ir vairāki cilvēki, gramatiski ir lietvārds vienskaitlī. Ja teikuma priekšmets ir vienskaitlī, izteicēja lokāmais vārds arī lietojams vienskaitlī:
ģimene ir lolojusi piecus audžubērnus;
tauta ir daudz izcietusi;
pūlis ir mēģinājis iekļūt ēkā.

Labāk: šīs olas ir krāsotas sīpolu mizās.

Norādāmie vietniekvārdi šis, šī, šie, šīs norāda uz konkrētām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, arī tekstā minētu informāciju.
Dažkārt rakstītā, taču sevišķi runātā tekstā kopā ar norādāmo vietniekvārdu lietots arī vārds te:
pērn atklāts šis te piemineklis, šī te ziņa mūs iepriecina, šie te cilvēki piedalās talkā, šīs te atmiņas silda sirdi.

Šāds sarunvalodai raksturīgu parazītvārdu lietojums uzskatāms par liekvārdību (arī tukšvārdību) un labā latviešu valodā nav vēlams. Reizēm kontekstā ne uz ko speciāli norādīt pat nav vajadzības, tomēr, ja nepieciešams uz kaut ko vai kādu vērst uzmanību, pietiek tikai ar norādāmo vietniekvārdu:
pērn atklāts šis piemineklis, šī ziņa mūs iepriecina, šie cilvēki piedalās talkā, šīs atmiņas silda sirdi.