Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Valodas praksē bieži ir sastopamas kļūdas apstākļa vārda arvien rakstībā. To nereti raksta divos vārdos: ar vien. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka pastāv atsevišķs prievārds ar un partikula vien, līdzīgi kā apstākļa vārdus tāpat un tikpat mēdz kļūdaini rakstīt šķirti, jo pastāv apstākļa vārdi tā un tik, kā arī partikula pat.
Jāatceras, ka apstākļa vārdus aizvien un arvien raksta vienā vārdā.

Tikšanās ir norunāta pulksten desmitos.

Latviešu literārajā valodā ir lietvārds pulkstenis:
pulkstenis ir desmit,
kabinetā ir jauns pulkstenis;
kā arī apstākļa vārds pulksten:
tikšanās ir norunāta pulksten desmitos;
pulksten piecos mēs beigsim darbu.

Latviešu literārajā valodā ir otrās deklinācijas lietvārds pulkstenis (ar galotni -is), kā arī apstākļa vārds pulksten.
Valodas praksē nereti otrās deklinācijas lietvārda pulkstenis vietā tiek lietots pirmās deklinācijas lietvārds pulkstens. Iespējams, tas arī ietekmējis aplamās formas pulkstens lietojumu apstākļa vārda pulksten vietā.

Vārdu atpakaļ nav vēlams lietot ar nozīmi ‘iepriekš, senāk’. Inta Freimane kalkētas formulas ar apstākļa vārdu atpakaļ min pie neīstu vārdkopu (jeb kvazivārdkopu) kalkiem: „Ir arī tādi aizgūti veidojumi, kurus grūti nosaukt par pilntiesīgām vārdkopām. Tās veidotas pēc donorvalodai tradicionālas konstrukcijas. Šis tips ir robežparādība starp morfoloģiskajiem un sintaktiskajiem kalkiem. (..) Konstatētas kalkētas formulas ar adverbu atpakaļ (krievu назад), arī angļu ago līdzīgā lietojumā) – šis adverbs ir desemantizējies un tiek lietots ar prievārdu pirms, priekš nozīmi: gadu atpakaļ, nedēļu atpakaļ u. tml., kā arī ir pilnīgi lieks: sen atpakaļ.”

No krievu valodas aizgūtie īpašības vārdi mazskaitlīgs (krievu малочисленный) un daudzskaitlīgs (krievu многочисленный), arī apstākļa vārdi mazskaitlīgi un daudzskaitlīgi, ir kalki, to morfoloģiskā struktūra veidota pēc krievu valodas parauga, burtiski pārtulkojot vārdu sastāvdaļas (šajā gadījumā darināts saliktenis, kā arī izmantots afikss -īg-). Valodas praksē šie vārdi sastopami it bieži (vārds daudzskaitlīgs pat atrodams Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā), tomēr tos nebūtu ieteicams lietot latviešu literārajā valodā, jo pastāv citas, krietni veiksmīgākas izteiksmes iespējas:
nevis laukumā bija daudzskaitlīgs pūlis, bet laukumā bija liels pūlis;
nevis personāls ir daudzskaitlīgs, bet ir daudz darbinieku, personāls ir apjomīgs;
nevis mantojums ir mazskaitlīgs, bet mantojums ir neliels;
nevis mazskaitlīgs loms, bet mazs loms.

Vārds skrupulozs latviešu valodā ienācis no vācu valodas vārda skrupulös, kura pamatā ir latīņu vārds scrupulosus, un tā nozīme ir ‘rūpīgs, precīzs, arī pedantisks, sīkumains’. Reizēm, domājams, izrunas ērtuma dēļ, vārds tiek izrunāts, pārstatot skaņas r un u: skurpulozs. Saskaņā ar pareizrakstības un pareizrunas normām vārds izrunājams un rakstāms skrupulozs:
skrupulozs izvērtējums;
skrupulozi ievērot noteikumus.