Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šajā teikumā ir savrupinājums: īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Teikumā Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00 datums 4. maijā ir savrupināts laika apstāklis, kas precizē citu laika apstākli, nedēļas dienu trešdien, tāpēc tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem.

Visbiežāk tiek savrupināti tieši laika un vietas apstākļi. Tie sastopami ikdienišķos tekstos: ielūgumos, reklāmās, afišās utt.

Vārds futrālis latviešu valodā aizgūts no vācu valodas vārda Futteral, un tā pamatā ir viduslatīņu vārds fotrale.
Arī krievu valodā vārds aizgūts no vācu valodas, taču tajā notikusi metatēze – skaņu pārstatījums –, un tas rakstāms футляр. Krievu valodas ietekmē radušās svārstības vārda rakstībā un izrunā latviešu valodā.

Abu vārdu lietojums latviešu valodā konkurē jau kopš 19. gadsimta: vārds futrālis periodikā atrodams kopš četrdesmitajiem, savukārt futlāris – kopš sešdesmitajiem gadiem. Atrodams arī vārds futerālis (arī futeralis) – tas fiksēts gan periodikā, gan Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcē” un arī Rūdolfa Blaumaņa daiļradē.

Inta Freimane raksta: „Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosauktā reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma.”

Vārds futrālis ir aizguvums no vācu valodas, leksiskais kalks, kuram līdzās latviešu valodā pēcāk nostājies tās pašas reālijas apzīmējums, kas aizgūts no krievu valodas. Ja valodā jau pastāv viens aizguvums, tad jauna tās pašas nozīmes aizguvuma ienākšanas lietderība ir apšaubāma. Tas sakāms arī, piemēram, par vārdiem birojs un ofiss: vārds birojs ir senāks aizguvums no franču valodas vārda bureau, savukārt ofiss – jaunāks aizguvums no angļu vārda office, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu birojs.

Nelokāmi ir svešas cilmes lietvārdi, kas beidzas ar patskaņiem o, a, ā, e, ē, i, ī, u, ū. Tie neiekļaujas nevienā no latviešu valodas lietvārdu locīšanas tipiem, jo to gramatiskā forma ir nemainīga. Nelokāmajiem sugasvārdiem parasti ir vīriešu dzimtes nozīme:
sulīgs avokado;
sarežģītais hindi;
plašs foajē.

Nelokāmie īpašvārdi iegūst tādas dzimtes nozīmi, kāda ir atbilstošajiem sugasvārdiem:
tālā Peru (valsts);
gleznainais Komo (ezers);
skaistā Po (upe).

Nē, komats pirms vai ir lieks. Es brīvās dienas pavadu, sauļodamās pie jūras vai lasīdama grāmatas.

Ja divdabim, kurš teikumā veic sekundāri predikatīva komponenta funkciju, ir pakārtots vismaz viens pilnnozīmes vārds, veidojas savrupināta teikuma locekļu grupa, ko sauc par divdabja teicienu. Divdabja teicienu var veidot:

lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies (Kādu brīdi braucis, Jānis apstājās pie kafejnīcas);
lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar -ts, -ta (Galds, ķiņķēziņu apzīmēts, stāvēja kaktā);
daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās (Vectēvs, šūpodamies krēslā, kūpināja pīpi);
nelokāmais divdabis ar -ot, -oties (Meitene, skrienot pa ielu, dziedāja).

Divdabja teicienu no pārējā teikuma atdala ar komatiem.

Teikumā var būt ne tikai viens, bet divi vai vairāki divdabja teicieni. Ja starp divdabja teicieniem ir saiklis un vai vai, tad, līdzīgi kā starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, komats saikļa priekšā nav liekams.

Vārds plus ir apstākļa vārds, kuru lieto:
starp diviem skaitļu apzīmējumiem – pieci plus divi;
skaitļa apzīmējuma priekšā, norādot uz pozitīvu lielumu – plus pieci grādi.
Vārds pluss ir lietvārds, kuru lieto:
saskaitīšanas zīmes vai pozitīva lieluma apzīmējuma nosaukšanai – matemātikā atņemšanas darbībai tiek lietots mīnuss, bet saskaitīšanas – pluss;
pozitīvas parādības, vēlamas īpašības apzīmēšanai – Aigara pluss ir labās organizatora spējas.