Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Rīgas iedzīvotāji ir rīdzinieki.

Izskaņas -enieks, -eniece mūsdienu valodā lieto aizvien retāk. Tās saglabājušās dažu iedzīvotāju nosaukumos, piemēram, baušķenieki vai talsenieki.
Atvasinājumi rīdzenieki un rīdzinieki agrāk lietotas paralēli, taču pēc pareizrakstības normām mūsdienās ir lietojama forma rīdzinieki.

Ieteicamākais atvasinājums ir sorosieši, tas ir pareizi darināts un norāda, ka šādi nosauktajām personām ir saistība ar Dž. Sorosu.

Iespējams arī sinonīmisks darinājums sorosists (te gan jāpadomā par labskaņu, jo veidojas vārdu spēle – soro-sists). Autori, izvēloties dažādus atvasinājuma variantus, parāda atšķirīgu emocionālu attieksmi pret šo personu grupu. Visi minētie vārdi darināti, īpašvārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa katrai no šīm izskaņām ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi. Latviešu cilmes izskaņa -ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, „Dinamo” – dinamietis, Kants – kantietis. Latviešu cilmes izskaņa -ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns. Citvalodu cilmes izskaņa -īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds. Citvalodu cilmes izskaņu -ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists. Citvalodu cilmes izskaņa -īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.