Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Hārvarda Universitāte nosaukta par godu ziedotājam vārdā Džons Hārvards (John Harvard), kurš pēc nāves bija tai atstājis lielu ziedojumu un novēlējis bibliotēku. Nosaukums Hārvarda lietots, apzīmējot visu universitātes pilsētiņu līdzīgi kā Jeila vai Stenforda, taču pašas universitātes nosaukumā lietojams Džona Hārvarda vārds ģenitīvā.

Savukārt vārds universitāte rakstāms ar lielo sākumburtu, jo Latvijas un citu valstu augstskolu, akadēmiju, universitāšu divvārdu nosaukumos, kuros pirmais vārds ir īpašvārds, arī otrais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu, piemēram, Vidzemes Augstskola, Lutera Akadēmija, Daugavpils Universitāte.

Tātad nosaukums rakstāms Hārvarda Universitāte.

Vārda dzērienkarte pagaidām latviešu valodas vārdnīcās nav, taču pēc analoģijas ar līdzīgiem salikteņiem, kā kontūrkarte (nevis kontūru karte), pastkarte (nevis pasta karte) un, protams, ēdienkarte (nevis ēdienu karte), ieteicams rakstīt salikteni dzērienkarte.

Latvijas austrumdaļā, aptuveni no Rīgas uz austrumiem, iedzīvotāju nosaukumiem parastākā izskaņa ir -ieši, kas pievienota vietvārda formai bez galotnes, piemēram, Cesvaine – cesvainieši, Kalsnava – kalsnavieši. Vietvārda galotnes priekšā iedzīvotāju nosaukumā k mēdz pārvērsties par c un g – par dz.
Tātad Ulbrokas iedzīvotāji ir ulbrocieši, un Lēdurgas iedzīvotāji ir lēdurdzieši.

Pāvesta vārds Leo latviešu valodā atveidojams Leons.

Daudzās valodās ir ierasts pāvesta vārdu pielāgot konkrētās valodas tradīcijām:
latīņu – Franciscus un Ioannes Paulus,
latviešu – Francisks un Jānis Pāvils,
angļu – Francis un John Paul,
itāļu – Francesco un Giovanni Paolo,
franču – François un Jean-Paul.
 

Iepriekšējo pāvestu vārds Leo latviešu valodā ticis atveidots Leons, un arī citās valodās ir darīts līdzīgi, sal. franču Léon, itāļu Leone utt.
Latīņu valodā rakstītais personvārds Leo ir personvārda nominatīva forma. Lai gan vārds Leo ir ierasts arī latviešu kalendārvārdu sarakstā, atveidē par pamatu tiek ņemts vārda celms Leon-, un vārds latviešu valodā atveidojams Leons līdzīgi kā Cicero – Cicerons, Nero – Nerons.

Diena pirms Jāņiem, 23. jūnijs, ir Zāļu diena, un tās dienas vakaru dēvē par Zāļu vakaru vai par Jāņu vakaru.
24. jūnijs savukārt ir Jāņu diena. Te varam vilkt paralēles ar Ziemassvētkiem – 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, savukārt Pirmie Ziemassvētki ir nākamajā dienā.

Ir vairākas versijas, kāpēc un kopš kura laika latviešu valodā Jāņus mēdz saukt par Līgo svētkiem (vai vienkārši par Līgo)*. Visticamāk, tas saistāms ar darbības vārda līgot nozīmi ‘dziedāt Jāņu dziesmas’, arī ‘svinēt Jāņus’.
Konstantīns Karulis raksta, ka darbības vārda „līgot nozīme ‘dziedāt Jāņu dziesmas; līksmoties Jāņu nakti’ izveidojusies ne vien saistījumā ar mitoloģiskajiem priekšstatiem vasaras saulgriežos, bet arī senajā izpratnē par dziedāšanu vai īpašu dziedāšanas veidu kā balss šūpošanu; semantiskas paralēles rāda verba [darbības vārda] locīt lietojums. Neatkarīgi no Jāņu tradīcijām līgot nozīmē ‘dziedot gavilēt’. Garlībs Merķelis 18. gadsimta beigās rakstīja, ka līgot ir „augstākajā pakāpē gavilēt” .. No līgošanas kā gavilēšanas izriet vārda līgo nozīme: tā ir verba locījuma forma, kas funkcionē kā dziesmu refrēns [piedziedājums] un reizē gaviļu sauciens.”