Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Kā norādīts jaunākajos holandiešu īpašvārdu atveides ieteikumos Dena Dimiņa rakstā „Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā”, holandiešu u latviešu valodā atveidojams ar u. Tiesa, tas atšķiras no ieteikumiem, kas atrodami, piemēram, Vikipēdijā, uz kuriem mēdz atsaukties valodas lietotāji.

D. Dimiņš raksta: „Atveidē caurmērā ievērots fonētiskais princips, tomēr, tāpat kā dāņu, krievu u. c. valodās, ņemta vērā rakstība, lai atveide pārāk neattālinātos no vārda grafiskā attēla.” (Sk. Dimiņš, Dens.  Ieteikumi nīderlandiešu īpašvārdu atveidei latviešu valodā. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisks rakstu krājums. Atb. red. I. Druviete. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2022, 190. lpp.) Iespējams, tāpēc atveidē sastopamas atšķirības, jo holandiešu u izruna tuvinās vācu ü izrunai, kas savukārt latviešu valodā tradicionāli atveidojams ar i.

Personvārdi atveides formā Marks Rute atveidoti jau vismaz kopš 2017. gada. Tā kā uz šādu rakstījumu latviešu valodā norādījis arī zinātniski recenzēto atveides ieteikumu autors Dens Dimiņš, šādu atveidi iesakām izmantot arī turpmāk.

Joprojām spēkā ir norma, ka divzilbju otrās deklinācijas personvārdos, kuros galotnes -is priekšā ir līdzskaņi t, d, labskaņas dēļ līdzskaņu mijas nav, piemēram, Raitis – Raita, Uldis – Ulda, Valdis – Valda utt. Šādas normas nav bijis līdz pat 20. gadsimta 40. gadiem, tāpēc sevišķi trimdas latviešu runā mija dzirdama.

Dzejnieks Uldis Bērziņš savu vārdu ģenitīvā allaž lūdzis lietot ar līdzskaņu miju: Ulža. Tā viņa dzīves laikā vārda forma lietota intervijās, rakstos utt.
Dzejniekam aizejot mūžībā, žurnālisti, godinot viņa piemiņu un atminoties viņa vēlmi, lietojuši formu Ulža.

Kā norādīts Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā, lietvārds kovārnis izrunājams ar [uo]. (Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995, 388. lpp.)  

Konstantīns Karulis Latviešu etimoloģijas vārdnīcā (sk. Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. P–Ž. II sējums. Rīga : Avots, 1992, 489. lpp.) norādījis, ka kovārnis ir saliktenis. Vārda otrajā daļā ir sakne vārn- (pamatā indoeiropiešu sakne  *ṷer- ‘degt, dedzināt, melnot’), kas ir tā pati sakne, kas vārdā vārna.
Savukārt vārda pirmajā daļā sastopama daļa no apvidvārda kosa (arī izrunā ar [uo]), kas nozīmē ‘kovārnis’. (sk. Tēzaurs. Pieejams: https://tezaurs.lv/kosa:2)

Vārdos (gan mantotos, gan aizgūtos), kas latviešu valodā sastopami jau sen, burts o visbiežāk izrunājams [uo], piemēram, kovārnis, dona, gods, koris, ola, ozols, ore, solis, zobs u. c.

Skaņa [o] vai [ō] sastopama pamatā aizguvumos, piemēram, fotogrāfija, oktobris, solo, trompete u. c.

Klints nosaukums ir aizgūts no vācu valodas. Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā ir Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm.
Latvijas Lorelejas klints pazīstama arī ar nosaukumu Nāras (arī Nāru) klints. Vietējo iedzīvotāju valodā vairāk lietots nosaukums Velnatvars.

Daudzas prievārda uz nozīmes latviešu valodā aizgūtas no citām valodām, tāpēc valodas lietotāji vienmēr aicināti izsvērt, vai konkrētā konstrukcija ar uz atbilst latviešu valodas normām. (Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 74.–77. lpp.)

Tā ir arī ar konstrukciju tulkot no vienas valodas uz otru valodu. Tradicionāli latviešu valodā tā tiek atzīta par nevēlamu aizguvumu no krievu valodas. Tās vietā ieteicams lietot tulkot no vienas valodas otrā valodā, piemēram, tulkot no angļu valodas latviešu valodā, tulkot no franču valodas zviedru valodā utt.

Lai arī šajā gadījumā prievārdiskā konstrukcija izsaka virzības nozīmi kā piemērā pārsūtīt kravu no Rīgas uz Valmieru, ne vienmēr galapunkta nosaukšanai izmantojams savienojums ar uz. Dažkārt precīzāk nozīmi izsaka lokatīvs, piemēram, pārskaitīt naudu no viena konta citā (uz citu kontu norāda virzienu, tomēr neapliecina jauno atrašanās vietu). Virzības nozīmē priekšroka lokatīvam, nevis savienojumam ar uz dodama arī tādās konstrukcijās kā, piemēram, pārcelt nākamajā klasē (nevis uz nākamo klasi), pārcelt citā amatā (nevis uz citu amatu). (Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 76. lpp.)

Tātad latviešu valodā nav vēlams lietot tādas konstrukcijas kā tulkot uz latviešu valodu. Tā vietā labāk lietot: tulkot latviešu valodā, tulkot no latviešu valodas spāņu valodā.