Kolu starp stundas un minūšu rādītāju cipariem var lietot tikai tehniskas zīmes funkcijā.
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Pulksteņa laiks – 13.15 vai 13:15?
Jautājums
Pulksteņa laiks – 13.15 vai 13:15?
Atbilde
Starp stundas un minūšu rādītāju cipariem lietojams punkts – 13.15.
Kolu starp stundas un minūšu rādītāju cipariem var lietot tikai tehniskas zīmes funkcijā.
Kolu starp stundas un minūšu rādītāju cipariem var lietot tikai tehniskas zīmes funkcijā.
Lingvistiskās tēmas
Kā pierakstīt pulksteņa laiku: no 9 līdz 17 vai 9.00-17.00?
Jautājums
Kā pierakstīt pulksteņa laiku: no 9 līdz 17 vai 9.00-17.00?
Atbilde
Pareizs laika pieraksts ir divējāds:
no 9.00 līdz 17.00
vai
9.00–17.00
Norādot pulksteņa laiku no–līdz, lietojama vienotājdomuzīme, nevis defise.
no 9.00 līdz 17.00
vai
9.00–17.00
Norādot pulksteņa laiku no–līdz, lietojama vienotājdomuzīme, nevis defise.
Lingvistiskās tēmas
Vai tikšanās ir norunāta pulksten vai pulkstens desmitos?
Jautājums
Vai tikšanās ir norunāta pulksten vai pulkstens desmitos?
Atbilde
Tikšanās ir norunāta pulksten desmitos.
Latviešu literārajā valodā ir lietvārds pulkstenis:
pulkstenis ir desmit,
kabinetā ir jauns pulkstenis;
kā arī apstākļa vārds pulksten:
tikšanās ir norunāta pulksten desmitos;
pulksten piecos mēs beigsim darbu.
Latviešu literārajā valodā ir otrās deklinācijas lietvārds pulkstenis (ar galotni -is), kā arī apstākļa vārds pulksten.
Valodas praksē nereti otrās deklinācijas lietvārda pulkstenis vietā tiek lietots pirmās deklinācijas lietvārds pulkstens. Iespējams, tas arī ietekmējis aplamās formas pulkstens lietojumu apstākļa vārda pulksten vietā.
Latviešu literārajā valodā ir lietvārds pulkstenis:
pulkstenis ir desmit,
kabinetā ir jauns pulkstenis;
kā arī apstākļa vārds pulksten:
tikšanās ir norunāta pulksten desmitos;
pulksten piecos mēs beigsim darbu.
Latviešu literārajā valodā ir otrās deklinācijas lietvārds pulkstenis (ar galotni -is), kā arī apstākļa vārds pulksten.
Valodas praksē nereti otrās deklinācijas lietvārda pulkstenis vietā tiek lietots pirmās deklinācijas lietvārds pulkstens. Iespējams, tas arī ietekmējis aplamās formas pulkstens lietojumu apstākļa vārda pulksten vietā.
Avoti
- Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 361. lpp.
- Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 202. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Raidījums skatāms trešdien pulksten 21:15 vai 21.15?
Jautājums
Raidījums skatāms trešdien pulksten 21:15 vai 21.15?
Atbilde
Raidījums skatāms trešdien pulksten 21.15.
Itin bieži pulksteņa laika pierakstā starp stundas un minūšu rādītāju cipariem tiek lietots kols, par ieganstu tam minot elektronisko ierīču laikrāžu iestatījumus, jo kols lietots datoros, digitālajos pulksteņos, tālruņos utt. Šāds pieraksts latviešu valodā nav korekts, jo kolam ir pavisam citas funkcijas. Starp stundas, minūšu un sekunžu rādītāju cipariem ir liekams punkts:
tikšanās norunāta pulksten 12.00;
skrējējs finišēja tieši pulksten 14.25.30.
Reizēm jautāts: vai tad, ja līdzās datuma saīsinātajam pierakstam jānorāda arī pulksteņa laiks, pēdējā nedrīkstētu lietot kolu, lai tos atšķirtu, piemēram, 02.02.2022. 02:00? Arī šādā pierakstā nav iemesla atteikties no punkta starp stundu un minūšu rādītājiem, jo pieraksta formāts atspoguļo ierasto datuma un pulksteņa laika norādi – vispirms tiek nosaukts datums, pēc tam pulksteņa laiks –, tātad nerodas šaubas par to, kas ar ciparu grupām tiek apzīmēts.
tikšanās norunāta pulksten 12.00;
skrējējs finišēja tieši pulksten 14.25.30.
Reizēm jautāts: vai tad, ja līdzās datuma saīsinātajam pierakstam jānorāda arī pulksteņa laiks, pēdējā nedrīkstētu lietot kolu, lai tos atšķirtu, piemēram, 02.02.2022. 02:00? Arī šādā pierakstā nav iemesla atteikties no punkta starp stundu un minūšu rādītājiem, jo pieraksta formāts atspoguļo ierasto datuma un pulksteņa laika norādi – vispirms tiek nosaukts datums, pēc tam pulksteņa laiks –, tātad nerodas šaubas par to, kas ar ciparu grupām tiek apzīmēts.
Avoti
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 377.–378. lpp.
- Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 81. lpp.
- VVC LVEK 13.05.2015. sēdes protokola Nr. 42 3. §.
- Orehova, A. Latviešu valoda tiesu nolēmumos. Rokasgrāmata. Rīga : Tiesu administrācija, 2022, 92. lpp.
- Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Sast. Valsts valodas centrs. Rīga : Valsts valodas centrs, 2021, 44., 50. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Vai viennozīmīgi drīkst lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’?
Jautājums
Vai viennozīmīgi drīkst lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’?
Atbilde
Atbilstoši mūsdienu leksikas lietojumam šo vārdu var lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’.
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam viennozīmīgs (kā īpašības vārdam) un viennozīmīgi (kā apstākļa vārdam) norādītas divas nozīmes – 1. ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks’; 2. ‘skaidrs, nepārprotams, arī tiešs’. 20. gs. 90. gados vārds viennozīmīgs ar nozīmi ‘skaidrs, nepārprotams’ tika uzskatīts par tiešu pārcēlumu no krievu valodas, tāpēc, piemēram, „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīta tikai nozīme ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību)’. Piemēram, viennozīmīgi vārdi. Taču mūsdienās šī izpratne ir mainījusies.
Avoti
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 447. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1172. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Lingvistiskās tēmas
