Mācību iestāžu beidzēji tiek saukti par abiturientiem, absolventiem, reflektantiem, arī bakalauriem, maģistriem, doktorantiem un doktoriem.
Abiturients (vācu Abiturient < lat. abituriens (abiturientis) ‘tāds, kas gatavojas iet projām’) – ‘vidējās mācību iestādes beidzējs, pēdējās klases audzēknis’. Absolvents (lat. absolvens (absolventis) ‘beidzējs’) – ‘cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi vai kursus un saņēmis attiecīgu diplomu’. Reflektants (vācu Reflektant < lat.) – ‘persona, kas pretendē uz ko, pieteikusies uz ko, tīko pēc kā (parasti pieteikusies uzņemšanai mācību iestādē)’. 12. klašu audzēkņi pirms izlaiduma un diploma saņemšanas saucami par abiturientiem, nevis absolventiem, jo par tiem skolēni kļūs tikai pēc vidusskolas beigšanas un diploma saņemšanas. Savukārt īsajā laika sprīdī, kad diploms ir saņemts, taču absolvents vēl nav kļuvis par studentu, mācību iestādes beidzējs ir reflektants. Daļa augstskolu absolventu, beidzot attiecīgās augstākās mācību iestādes bakalaurantūru, iegūst bakalaura grādu un kļūst par attiecīgās zinātņu programmas bakalauriem (latīniskais saīsinājums Bc.). Studiju posmu, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai, pareizi ir saukt par maģistrantūru (pēc analoģijas ar doktorantūru), un tās beidzēji ir maģistri ar maģistra grādu (Mg.). Attiecīgi pieredzes un zināšanu bagātākie studenti, beidzot doktorantūru, vairs nav doktoranti, bet attiecīgās zinātnes doktori, jo iegūst doktora grādu (saīsinājumā Dr.). Lietojot saīsinājumus Bc., Mg. vai Dr., svarīgi ir zināt arī attiecīgo zinātņu nozaru pareizos saīsinājumus, kas fiksēti vairākos normatīvajos avotos, kā arī LZA Terminoloģijas komisijas tīmekļvietnē.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 10., 12., 639. lpp.
- Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā