- Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 232. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84.–85. lpp.
- Valsts valodas aģentūra. Jūs jautājat – mēs atbildam. Valodas aktualitātes. Red. D. Liepa, R. Koluža. Rīga : Valsts valodas aģentūra, 2008, 34. lpp.
Language consultations: electronic database
Lai gan sākotnēji kā latviskāks vairāk tika atbalstīts vārds kondicionētājs, mūsdienu valodā abus lietvārdus vairs nešķir, un viena vai otra vārda lietojumā ierobežojumu nav.
Vārda plastika nozīme medicīnā ir ‘ķermeņa daļu formas, funkcijas atjaunošana vai uzlabošana ar ķirurģiskiem paņēmieniem’. Viens no profesiju nosaukumu veidošanas principiem medicīnā ir vārdkopas atkarīgā komponenta lietojums ģenitīvā (tātad sejas ķirurgs – nevis sejisks ķirurgs). Turklāt šāds profesijas nosaukums – plastikas ķirurgs – ir minēts arī profesiju klasifikatorā, kas saskaņots ar LZA Terminoloģijas komisiju.
- Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 596. lpp.
„Ja šādu konstrukciju tekstā ir daudz vai tās lietotas nevietā, teksts veidojas neskaidrs.
Šo konstrukciju lietojums pieļaujams lietišķajā stilā, izsakot iemeslu: atbrīvot no darba sakarā ar aiziešanu pensijā; piešķirt pabalstu sakarā ar grūtiem materiāliem apstākļiem; apbalvot sakarā ar 50 gadu jubileju; paplašināt ražošanu sakarā ar pieaugošo pieprasījumu.
Ja konstrukcija sakarā ar... norāda uz cēloni, tās vietā labāk izvēlēties citu izteiksmi: sakarā ar sliktajiem darba apstākļiem daudzi strādnieki no darba aiziet → slikto darba apstākļu dēļ daudzi strādnieki no darba aiziet; sliktie darba apstākļi veicina strādnieku aiziešanu no darba. Sakarā ar lielo sabiedrisko slodzi cieta darbs → lielā sabiedriskā slodze traucēja veikt darbu. Sakarā ar neparedzētajiem apstākļiem jautājuma izlemšana ieilga → neparedzēto apstākļu dēļ jautājuma izlemšana ieilga; neparedzētie apstākļi kavēja (paildzināja) jautājuma izlemšanu. Kvarcs sakarā ar tā vērtīgajām īpašībām zinātnē un tehnikā ir neaizstājams → tā kā kvarcam ir vērtīgas īpašības, tas ir neaizstājams zinātnē un tehnikā. Ir gadījumi, kad cēloņa nozīmē sakarā ar... lietots pilnīgi nevietā: sakarā ar saaukstēšanos viņam ir iesnas → viņš saaukstējās un dabūja iesnas. Sakarā ar angīnu bērnam paaugstinājās temperatūra → bērns saslima ar angīnu, un viņam paaugstinājās temperatūra; angīna izraisīja bērnam temperatūras paaugstināšanos. Sakarā ar ugunsgrēku viņi palika bez pajumtes → ugunsgrēkā viņi zaudēja pajumti; izcēlās ugunsgrēks, un viņi palika bez pajumtes.
Cita konstrukcija jāizvēlas arī tajos gadījumos, kad vārdu savienojums sakarā ar... kopā ar sekojošo lietvārdu teikumā ir papildinātāja funkcijā: viņam ir kas sakāms sakarā ar prēmiju → viņam ir kas sakāms par prēmiju. Viņš deva rīkojumus sakarā ar uguņošanu → viņš deva rīkojumus par uguņošanu (par uguņošanas norisi)”.
- Konsultants. Palīglīdzeklis valodas praksē. 7. laidiens. Rīga : Avots, 1988, 28. lpp.
Konkrētajā teikumā būtu vēlams mainīt vārdu kārtību, lai vārds dzīvība tiktu lietots vienskaitlī: katastrofā dzīvību zaudēja 77 cilvēki. Taču ir iespējams pateikt arī: avārija paņēma daudz dzīvību, ar to domājot, ka daudzi cilvēki, zaudējot savu dzīvību, aizgāja bojā.
Dzīvība vsk. – ‘cilvēku, dzīvnieku un augu bioloģiskā eksistēšana (no to rašanās līdz nāvei)’. Piemēram, izglābt, apdraudēt dzīvību. Riskēt ar dzīvību. Atdot dzīvību par dzimteni. Dzīvības apdrošināšana. Vārds dzīvība pārsvarā tiek lietots vienskaitlī. Dažkārt jau tiek runāts, ka kaķim ir vairākas dzīvības, arī datorspēlēs izmanto jēdzienu vairākas dzīvības utt. Pēdējos gados latviešu valodā ir vērojamas būtiskas izmaiņas lietvārdu skaitļa formu lietojumā. „Daudzi atvasinājumi ar -ība, [..], kā arī abstraktu nojēgumu apzīmējumi, kuri latviešu valodniecībā tika uzskatīti par tradicionāliem vienskaitliniekiem un kuru lietojums daudzskaitlī tika kvalificēts kā novirze no literārās valodas normas, mūsdienās zaudē savu vienskaitlinieka statusu un tiek lietoti daudzskaitlī vai pat tikai daudzskaitlī: apdraudējumi, izaicinājumi, neatkarības, draudzības, izglītības, pieredzes, riski, politikas.”
- Latviešu valodas gramatika: koncepcija, prospekts, atsevišķu nodaļu pirmvarianti, diskusijas materiāli. Atb. red. I. Jansone. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2008, 170. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 269. lpp.
