Language consultations: electronic database

Mūsdienu latviešu literārajā valodā darbības vārdu konjugēšanā vērojamas paralēlformas, kas veidojušās valodas vēsturiskās attīstības gaitā un turpina veidoties arī pašreizējā latviešu valodā. Darbības vārdam plesties (arī paplesties un izplesties) vienkāršajā pagātnē raksturīgas paralēlformas:

Latviešu literārajā valodā nav vēlams lietot atgriezeniskos darbības vārdus ciešamās kārtas funkcijā:
veikals atveras, virtuve slēdzas.
To vietā labāk lietot tiešo darbības vārdu ciešamās kārtas formu vai tiešo darbības vārdu darāmās kārtas trešās personas formu:
veikals tiek atvērts vai veikalu atver, virtuve tiek slēgta vai virtuvi slēdz.

Apstākļa vārds kaut kur tiek nevietā lietots ar nozīmi ‘aptuveni, apmēram’:
nevis viņi satikās kaut kur ap 1920. gadu, bet viņi satikās ap 1920. gadu;
nevis kaut kur filmas vidū, bet apmēram filmas vidū;
nevis kaut kur ap trīsdesmit gadu vecumu, bet aptuveni trīsdesmit gadu vecumā.

Teikums Mākslinieks allaž meklē veidu, kā izpausties ir salikts pakārtots teikums, kurā ir virsteikums Mākslinieks allaž meklē veidu un apzīmētāja palīgteikums kā izpausties. Vārds kā ir apstākļa vārds, kas ievada apzīmētāja palīgteikumu. Valodas praksē interpunkcija teikumos ar kā nereti sagādā grūtības, jo kā piemīt dažādas funkcijas, kuras arī noteic pieturzīmju lietojumu.

Saliktie prievārdi abpus, augšpus, ārpus, katrpus, lejpus, otrpus, šaipus, vienpus, viņpus, virspus literārajā valodā lietojami gan ar ģenitīvu (viņpus slidotavas), gan ar datīvu (viņpus slidotavai):
krēsli salikti katrpus galda/katrpus galdam;
baļķis turas virspus ūdens/virspus ūdenim.
Uzskata, ka lietojumā ar datīvu šiem prievārdiem vairāk izpaužas apstākļa vārda nozīme.