Language consultations: electronic database

Jelgavas iedzīvotāji ir jelgavnieki.

Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece, -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.

Saliktā sakārtotā teikumā pirms sakārtojuma saikļa (bet, un, tomēr, taču, turpretim) ir liekams komats. Teikums Mans vārds ir Dana, un jau divus gadus esmu skolotāja ir salikts sakārtots teikums, kurā ir divas neatkarīgas teikuma daļas:
1) mans vārds ir Dana, teikuma priekšmets vārds, izteicējs ir Dana;
2) jau divus gadus esmu skolotāja, teikuma priekšmets nullformā (jeb ietvertais teikuma priekšmets) [es], izteicējs esmu skolotāja.

Kā saukt Mūrmuižas iedzīvotājus?

Iedzīvotāju nosaukums ir atkarīgs no apdzīvotās vietas atrašanās un izlokšņu tradīcijām.

Tā kā Latvijā ir vairākas Mūrmuižas, Jelgavas un Aizkraukles pusē Mūrmuižas iedzīvotājus sauksim par mūrmuižniekiem, Aizkraukles pusē paralēli arī par mūrniekiem, savukārt Valmieras novadā – par mūrmuiziešiem (arī mūrēniešiem).

Šitake ir sieviešu dzimtes piektās deklinācijas lietvārds, kas lokāms pēc piektās deklinācijas parauga.