Language consultations: electronic database

Abas konstrukcijas ir pareizas.

Ja sakām, ka nākam no mājām, tad saprotams, ka nākam no sava mājokļa. Šī prievārdiskā savienojuma pamatā ir prievārds no ar vārdu mājas dsk. datīvā. Ja (iz)nākam no mājas, tātad (iz)nākam no kādas ēkas. Šajā gadījumā prievārds no tiek lietots ar lietvārdu ģenitīvā. Runājot par savām mājām, ierasts un loģisks ir vārda mājas ‘mājokļa’, nevis māja ‘ēkas’ izmantojums.

Vārds gospelis ir vīriešu dzimtes otrās deklinācijas lietvārds ar regulāro līdzskaņu miju: l–ļ.
Gospelis -ļa, dsk. ģen. -ļu – ‘īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma’. Piemēram, dziedāt gospeļus. Gospeļu koris. Cilme: no angļu Gospel (song), gospel ‘evaņģēlijs’.

Vārds skrupulozs latviešu valodā ienācis no vācu valodas vārda skrupulös, kura pamatā ir latīņu vārds scrupulosus, un tā nozīme ir ‘rūpīgs, precīzs, arī pedantisks, sīkumains’. Reizēm, domājams, izrunas ērtuma dēļ, vārds tiek izrunāts, pārstatot skaņas r un u: skurpulozs. Saskaņā ar pareizrakstības un pareizrunas normām vārds izrunājams un rakstāms skrupulozs:
skrupulozs izvērtējums;
skrupulozi ievērot noteikumus.

Pareizi būtu rakstīt cilvēks darbspējas vecumā.

LZA Terminoloģijas komisija pieņēmusi terminu darbspējas  vecums – ‘periods, kurā cilvēks ir spējīgs veikt lietderīgu darbu’. Izšķir valsts normatīvajos aktos noteikto darbspējas vecumu, kura laikā veselam cilvēkam pašam jāpelna sev iztikas līdzekļi (līdzīgi pensijas vecums), un katra cilvēka faktisko darbspējas vecumu, kurā viņš spēj veikt sabiedrībai vajadzīgu darbu un kurš ir atkarīgs no cilvēka veselības, darba piedāvājuma, vēlēšanās strādāt u. c. nosacījumiem.
Pamatojoties uz šo informāciju, būtu lietojama terminvārdkopa darbspējas vecums.