Tā kā ciešamās kārtas tagadnes lokāmo divdabi darina no tagadnes celma (cep-u), tad pareizi divdabis rakstāms cepams vai cepamais – šajā gadījumā ar noteikto galotni cepamais papīrs.
Language consultations: electronic database
Tā kā ciešamās kārtas tagadnes lokāmo divdabi darina no tagadnes celma (cep-u), tad pareizi divdabis rakstāms cepams vai cepamais – šajā gadījumā ar noteikto galotni cepamais papīrs.
tikties – tikšanās,
smieties – smiešanās,
tuvoties – tuvošanās.
Locīšanā atgriezeniskie lietvārdi ir defektīvi – tiem nav pilnas paradigmas: trūkst abu skaitļu datīva un lokatīva, kā arī daudzskaitļa instrumentāļa formu. Valodas praksē locījumu trūkums mēdz radīt grūtības, un nereti jāizvēlas cita veida konstrukcija:
Lūk, atgriezeniskā lietvārda tikšanās locīšanas paradigma.
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |
| Nominatīvs. Kas? | tikšanās | tikšanās |
| Ģenitīvs. Kā? | tikšanās | tikšanos |
| Datīvs. Kam? | – | – |
| Akuzatīvs. Ko? | tikšanos | tikšanās |
| Instrumentālis. Ar ko? | ar tikšanos | – |
| Lokatīvs. Kur? | – | – |
| Vokatīvs. – | tikšanās! | tikšanās! |
- Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 92. lpp.
- Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 366. lpp.
- Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 53. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 193. lpp.
Pareizi ir preparāts.
Vārds aizgūts no vācu valodas vārda Präparat (< lat. praeparatus), un latviešu valodā tas rakstāms ar patskani a vārda vidū: preparāts (un atbilstoši preparēt, preparators, preparētājs).
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 631. lpp.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 598. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: preparāts
Lietuvas prezidentes vārds un uzvārds latviešu valodā rakstāms Daļa Grībauskaite.
Saskaņā ar lietuviešu īpašvārdu atveides noteikumiem patskani i aiz līdzskaņa l patskaņa priekšā atveido kā attiecīgo mīksto līdzskani ļ, savukārt lietuviešu valodas patskanis y latviešu valodā atveidojams kā garais patskanis ī. Tātad Lietuvas prezidentes vārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams Daļa Grībauskaite.
Latviešu valodā īpašvārdus atveido pēc izrunas, iekļaujot tos latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Juridiski šo normu nosaka Valsts valodas likuma 19. panta 3. daļa un Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.
