Language consultations: electronic database

Latviešu literārajā valodā pareizi ir zobu suka.

Vārds birste ir ģermānisms, kura lietošana oficiālos tekstos nav vēlama. Suka ir ‘rīks (tīrīšanai, mazgāšanai), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu) elementi, un dažkārt no kāta’. Piemēram, matu suka. Zobu suka.

Lai gan vārdam teikt nav ierobežojumu locīšanā, valodas praksē ierastāki šķiet atvasinājumi pateikt, pieteikt, ieteikt u. c.
Tieši tāpēc „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir norāde, ka vārda teikt tagadnes formas parasti nelieto.
Pagātnē vārds lietojams bez ierobežojumiem: teicu, teici, teicām.

Vārds planšete ir 5. deklinācijas lietvārds, kuriem parasti daudzskaitļa ģenitīvā galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vai līdzskaņu grupu mija, piemēram, apse – apšu; sliede – sliežu; aizstāve – aizstāvju. Tomēr ir daudz gadījumu, kad mijas šajos lietvārdos nav, tostarp arī vārdos, kur mijas rezultātā rodas šņāceņu blīvējumi: gaišmate – gaišmatu (nevis gaišmašu); šprotes – šprotu (nevis šprošu).
Lai izvairītos no nelabskanīgā vārda planšešu, daudzskaitļa ģenitīvā ieteicams lietot formu planšetu.

Siera šķirņu nosaukumu pamatā nereti ir īpašvārdi, sevišķi vietvārdi, un tās mēdzam rakstīt divos vārdos, kā, piemēram, Ementāles siers, Čedaras siers. Nereti šādos gadījumos notiek apelativācija – nosaukums kļūst par sugasvārdu. Tā, piemēram, Čedaras siers mēdz tikt saukts sugasvārdā čedars (pašreiz gan to vēl uzskata par sarunvalodas vārdu), tāpat arī, piemēram, kamambēra nosaukuma pamatā ir ciema nosaukums Kamambēra, taču mēs šo siera šķirnes nosaukumu pazīstam kā sugasvārdu kamambērs.
Arī Jāņu siers ir siera šķirne, kuru saucam sugasvārdā jāņusiers.

Nosaukumu iespējams rakstīt arī šķirti, pirmo minot īpašvārdu: Ziemassvētku piparkūkas, Lieldienu olas, Jāņu siers. Šādos gadījumos nerunājam par šķirni, bet uzsveram tieši konkrētajiem svētkiem piederīgos ēdienus.