Valodas konsultācijas

Jau 20 gadu Latvijā un Lietuvā 22. septembris ir atceres diena. Kā šo dienu dēvē?

Question

Jau 20 gadu Latvijā un Lietuvā 22. septembris ir atceres diena. Kā šo dienu dēvē?

Answer

22. septembrī ir Baltu vienības diena.

Baltu vienības dienā tiek pieminēti 1236. gada 22. septembra vēsturiskie Saules kaujas notikumi, kad žemaiši un zemgaļi kopīgi sakāva Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus.
2000. gadā Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri ir noteikuši par atceres un atzīmējamu dienu.
Tiesa gan, vēsturnieki ir apšaubījuši baltu tautu vienotību Saules kaujas laikā.

Sources

Latvijas Republikas likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”
22. septembris. Baltu vienības diena. Tā saistās ar Saules kauju 1236. gadā
Baltu vienības diena – vai 21. gadsimtā vēl jāturas pie izgudrotiem mītiem?

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums

Ekonomisks vai saimniecisks?

Question

Ekonomisks vai saimniecisks?

Answer

Vārdi ekonomisks un saimniecisks ir sinonīmi.

Ekonomisks – ‘saistīts ar ekonomiku, tai raksturīgs; arī saimniecisks’; arī ‘materiāli, saimnieciski izdevīgs’. Saimniecisks – ‘tāds, kas attiecas uz saimniecību, saistīts ar ekonomisko dzīvi; tāds, kas prot labi saimniekot, tāds, kas liecina par šādu prasmi’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 478. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 272., 937. lpp.

Linguistic sectors

Nominatīvs Nominatīvs Sinonīmi Vārda skaidrojums

Vai drīkst teikt: apsveikt prezidentu ar stāšanos amatā?

Question

Vai drīkst teikt: apsveikt prezidentu ar stāšanos amatā?

Answer

Jā, mēs drīkstam apsveikt ar kādu notikumu.

Latviešu valodā aiz vārda apsveikt (reizēm arī sveikt) parasti lietojams lokatīvs: apsveikt dzimšanas dienā; apsveikt Lieldienās utt. Sveicot svētkos, nav vēlams lietot prievārdu ar, tātad aplami būtu teikt: apsveikt ar dzimšanas dienu; apsveikt ar Lieldienām.
Ja mēs kādu sveicam nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, drīkstam lietot arī konstrukciju ar prievārdu ar: apsveikt ar meitiņas piedzimšanu; apsveikt ar skolas beigšanu; sveikt prezidentu ar stāšanos amatā u.tml.
Reizumis prievārdiskās konstrukcijas vietā var lietot arī konstrukciju ar nelokāmo divdabi: sveicam prezidentu, stājoties amatā; apsveicam, skolu pabeidzot. Šajos izteikumos ir absolūtā datīva konstrukcijas – divdabja teiciena paveids, kuru veido nelokāmais divdabis ar -ot, -oties un ar kuru izteiktajai darbībai ir savs patstāvīgs, no teikuma galvenās darbības otršķirīgs rādītājs. Absolūtā datīva kontrukciju darītājs ir izteikts ar datīva locījuma vārdformu, taču dažkārt darbības veicēju var arī neminēt, ja tas saprotams no konteksta un situācijas, proti: sveicam prezidentu, [viņam] stājoties amatā; apsveicam, [tev] skolu pabeidzot.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 817.–818. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: apsveikt

Linguistic sectors

Stilistika Vienkāršs teikums Prievārdi

Nuja vai nujā?

Question

Nuja vai nujā?

Answer

Abas formas ir pareizas gan no pareizrakstības viedokļa, gan arī to nozīmes neatšķiras.

Nuja, retāk nujā – ‘jā gan, tieši tā; protams’. Tāpēc abas partikulas ir vienlīdz lietojamas neatkarīgi no beigu patskaņa a kvantitātes atšķirības.

Sources

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 521. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 766. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Garie patskaņi Īsie patskaņi Apgalvojuma partikulas

Kā pareizi: ziemas saulgrieži vai Ziemas saulgrieži?

Question

Kā pareizi: ziemas saulgrieži vai Ziemas saulgrieži?

Answer

Pareizi ir: ziemas saulgrieži.

Saulgrieži jeb solstīcija (latīņu: Sol – 'Saule', sistere – 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži). Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos – visīsākā diena un visgarākā nakts. Saulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Saulgriežu svētkiem ir konkrēti nosaukumi, kas rakstāmi ar lielo sākumburtu. Latviešiem vasaras saulgrieži ir Jāņi, ziemas saulgrieži ir Ziemassvētki. Arī pārējos gadalaikos tiek svinēti saulgriežu svētki: pavasara saulgrieži ir Lieldienas, rudens saulgrieži – Miķeļi.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1989, 329. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: saulgrieži
Jaunupe, I. Rudens saulgrieži. Latvijas Vēstnesis

Linguistic sectors

Mazie sākumburti Sugasvārdi

Language consultations: electronic database