Language consultations: electronic database

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” viena no vārda formāts nozīmēm ir ‘veids, forma’. Vārdam forma ir vairākas nozīmes, taču starp tām ir arī ‘veids, tips’.

Pamatā vārds formāts izmantots, lai nosauktu konkrētu papīra lapas vai kartona izmēru, piemēram, A4 formāta papīra lapa, izvēlēts nepareizs papīra formāts, iestatīt papīra formātu.

Šobrīd par formātu sauc arī dokumenta elektronisko veidolu, piemēram, word (teksta dokumenta formāts), pdf (portatīvā dokumenta formāts).

„Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā” atrodami termini papīra formāts, mašīnlasāms formāts, līdztekus arī datorlasāma forma, rakstveida forma, mašīnlasāma forma.

Elektronisko dokumentu likumā, 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 558 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, 2005. gada 5. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 473 „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” lietots termins papīra forma, tas atrodams arī Tieslietu ministrijas publicētajās „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijās”.

Ieteicams lietot vārdu formāts par lappuses, iespieddarba izmēru, kā arī elektroniski pieejamiem dokumentiem, kā .doc, .pdf, .jpg, .edoc u. c. Savukārt vārds forma attiecināms uz dokumenta veidu – elektronisko vai papīra formu, piemēram, grāmatvedības dokumentu papīra formas pārvēršana elektroniskā formā.

Vārda rakstījums ir atkarīgs no konteksta.

Par īpašvārdu ir uzskatāms latviešu mitoloģijas un kristietības augstākais apzīmējums Dievs. (Smiltniece 2015, 327; Laugale, Šulce 2012, 55) Šādā nozīmē lietotais vārds arī dažādos savienojumos rakstāms ar lielo sākumburtu: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars; Dievs Tas Kungs; Dieva žēlastība utt.

Iespraudumos un interjektīvos savienojumos savukārt vārda dievs rakstījumā konstatējama nekonsekvence.
Tādos savienojumos kā no dieva puses, vai dieviņ vārds rakstīts ar mazo sākumburtu. (Blinkena 2009, 256) Savukārt savienojumos ak Dievs, paldies Dievam sastopams lielā sākumburta lietojums. (Blinkena 2009, 350; Romane 2014, 102)

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” visos vārdu savienojumos neatkarīgi no tā, vai lietots kristietības nozīmē vai iespraudumos un interjektīvos savienojumos, vārds rakstīts ar lielo sākumburtu, piemēram, ak Dievs; ar Dieva palīgu; Dievs ar to; lai Dievs žēlīgs; nedod Dievs.

„Latviešu valodas gramatikā” (2015) dažādos savienojumos vārds rakstīts divējādi, piemēram, par frāzi paldies dievam/Dievam teikts: „[..] pateicības izteikšanas līdzeklis sākotnēji ir bijusi frāze paldies Dievam, kas mūsdienās zināmā mērā desemantizējusies [zaudējusi pamata nozīmi], piem.: Tu, Vizma? Paldies dievam… Kur tik briesmīgi ilgi? (R. Ezera) Pieripinājis ceļa malā, pievilcis rokas bremzi, Olivers noslaucīja sviedrus: „Viss kārtībā, ser, paldies Dievam!” (Anšl. Eglītis).” (Smiltniece 2015, 681, 689)

Izsauksmes vārdos arī sastopams divējs rakstījums: paužot pozitīvu emocionālo attieksmi vai vērtējumu, vārds rakstīts ar lielo sākumburtu: Ak, Dievs, cik viņš maigs, kluss, saprotošs un inteliģents! (L. Stumbre) Savukārt, izsakot negatīvas, nepatīkamas jūtas vai negatīvu vērtējumu, vārds rakstīts ar mazo sākumburtu: Nedod dievs, kaut ko izdarīt nepareizi!; Citādi ar koku, dievs sodi, ar koku izvadīšu! (V. Pūce). (Smiltniece 2015, 683, 684) Savienojumā Dieva dēļ vārds rakstīts ar lielo sākumburtu: Neraudi, Dieva dēļ, neraudi, Elīz. (Valkovska, Lokmane 2015, 782)

Lielā vai mazā sākumburta lietojums vārdā Dievs/dievs atkarīgs no desemantizācijas (pamatnozīmes vājināšanās) pakāpes, kuru ne vienmēr viegli noteikt. Mēs ieteiktu rīkoties šādi.

Ar lielo sākumburtu rakstāms vārds Dievs, ja:
vārds lietots pamata nozīmē, piemēram, Vērsties pie Dieva;
vārds lietots frazeoloģismā, piemēram, Lai Dievs ir mans liecinieks, es neesmu vainīgs; Viņi dzīvo kā Dieva azotē.

Ar mazo sākumburtu rakstāms vārds dievs, ja:
vārds lietots iespraudumos, piemēram, Šeit, paldies dievam, ir silti; Veikals, nedod dievs, būs slēgts.

Izsauksmes vārdu savienojumos pieņemama ir abējāda rakstība: atsevišķā izteikumā Ak, Dievs! vārdu iespējams rakstīt ar lielo sākumburtu, savukārt, iesaistot to izteikumā, piemēram, Ak dievs, kā viņš man patīk! vai Mīļais dievs, kā viņa izskatījās!, piemērotāks būtu mazā sākumburta lietojums.

Naratīvs atkarībā no konteksta var būt vēstījums, stāstījums, arī ziņas, nostāja, informācija, apskats, propaganda.

Vārda naratīvs pamatā ir viduslaiku latīņu valodas vārds narrativus ar nozīmi ‘vēstījošs’, un tas tiek lietots ar nozīmi ‘stāstījums, vēstījums’. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs naratīvs ir bieži lietots termins, tiesa, piemēram, promocijas darbā „Stāstījuma struktūra, stāstītāja un stāstījuma līmeņi Andras Neiburgas prozā” Jānis Ozoliņš naratīva jēdziena vietā iesaka lietot latvisko stāstījums.

Vispārlietojamā nozīmē ar svešvārdu naratīvs apzīmē vēstījumu par kaut ko, piemēram, Nacionālajā korpusu kolekcijā ir dažādi piemēri:

Latviešu kultūras naratīvi kopš 19. gadsimta uzsver latviešu piederību laukiem un zemniecībai un atkārto domu, ka latvietība ir saistīta ar zemi un zemes darbiem. (LVK2022)

Tāpēc telpa, kuru piedāvā māksla, ir ļoti svarīga telpa kritikai un izvērtēšanai, kas ir nozīmīgi tādas pasaules kontekstā, kura ar katru dienu arvien vairāk tiek polarizēta, kad naratīvi, kurus rada politiķi un mediji, bieži vien uzstāj, ka lietas ir vai nu melnas, vai baltas. (Tīmeklis2020)

Pēdējos gados vārda naratīvs lietojums vērsies plašumā, vietumis, šķiet, tas nomainījis vārdu diskurss, kas bijis populārāks pirms kādiem 10 gadiem. Bieži lietots ir vārdu savienojums Kremļa naratīvs, proti, vēstījums, kuru plašākai sabiedrībai nodod Krievijas valdība, Krievijas īstenotā propaganda plašsaziņas līdzekļos, piemēram, Nacionālajā korpusu kolekcijā atrodami vairāki desmiti piemēru no ziņu portāliem:

Līdz kodoltriecienam Krievijas karā pret Ukrainu vēl tāls ceļš ejams, jo Krievijai ir vēl daudz neizmantotu ekonomisko sviru, ko likt lietā pret Rietumiem, uzskata Rajevs. Pamiers iekļaujas Kremļa naratīvā, ka Krievijas armijas mērķis ir „sakārtot Ukrainu”. Pamieru tā pasniegtu kā savu „labo gribu”, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem, papildina Rajevs. (Ziņas)

„Kanāliem, kuros parādās Kremļa naratīvs, nevajadzētu būt pieejamiem kabeļu operatoru un citu televīzijas pakalpojumu sniedzēju pamatpiedāvājuma kanālu paketē,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. (Ziņas)

Valodā mēdz ienākt modes svešvārdi, kuru izmantojums ir biežs, taču nozīme aizvien vairāk izplūst, jo ar šo vārdu izlīdzas, lai nemeklētu konkrētākus, precīzākus pašu valodas vārdus vai kādus citus ierastākus svešvārdus. Ar naratīvu apzīmē vēstījumu, stāstījumu, arī ziņas, nostāju, informāciju, apskatu, propagandu.

Jānis Endzelīns norādījis, ka instrumentāļa formas manim, tevim, sevim senāk nostājušās tikai pēc instrumentāļa prievārda ar:
ar manim, ar tevim, ar sevim.
Tikai vēlāk, kad instrumentāļa formas sakritušas ar akuzatīvu, arī manim, tevim, sevim vairs netika uztvertas kā instrumentāļa formas un tās varēja lietot pēc visiem prievārdiem:
ar, pie, ap, pēc, gar, līdz, starp, bez, apakš utt. manim, tevim, sevim
blakus akuzatīva formām ar, ap, par, pār, caur, gar, pret, starp mani, tevi, sevi
un ģenitīva formām: aiz, bez, no, pēc, uz, apakš manis, tevis, sevis.

Mūsdienās literārajā valodā vecās instrumentāļa formas manim, tevim sastopamas tikai vienskaitļa datīvā saistījumā ar prievārdu līdz. Formas ar garo patskani ī uzskatāmas par dialektālām.

Nosaukumu rakstībā ir šķirami tiešie un simboliskie nosaukumi.

Tiešajos nosaukumos nelieto pēdiņas, taču ir noteikts lielo sākumburtu lietojums:
Rīgas dome, Gaujas Nacionālais parks.
Simboliskie nosaukumi ir nosaukumi, kurus tekstā liek pēdiņās:
koris „Debesu pērle”, grupa „Prāta vētra”.
Valodas praksē pēdiņas bieži vien tiek aizstātas ar tekstu slīprakstā vai citā grafiskā izcēlumā, piemēram, afišā vai plakātā izceļot mūzikas grupu, albumu, grāmatu nosaukumus:
koris Debesu pērle, grupa PRĀTA VĒTRA.
Svarīgākais vienā tekstā ir ievērot konsekvenci, proti, ja nosaukumus sākts rakstīt slīprakstā, tad tā rīkoties arī turpmāk.

Viss simboliskais nosaukums ir izceļams, proti, lietojamas pēdiņas, slīpraksts vai kāds speciāls burtveidols, kas simbolisko nosaukumu atšķir no tiešajiem nosaukumiem, kuros vienīgais izcēlums ir lielo sākumburtu lietojums pirmajā un/vai kādā citā vārdā.