Language consultations: electronic database
Var teikt arī: meklējiet informāciju sociālo tīklu vietnēs, informācija tiks sniegta tīmekļvietnē, informācija būs pieejama sociālo tīklu vietnēs.
Taču, ja patiešām ir jāseko procesu attīstības gaitai, – sekošana (vārds sekot) netraucē.
Par to liecina darbības vārda sekot šādas nozīmes: 3. ‘sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko); censties uztvert, saprast (ko); sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos); 4. ‘rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga’.
Kā redzams no skaidrojuma, vārda sekot nozīme pieļauj arī sekot informācijai.
Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 259.–260. lpp.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 178. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 207.–208. lpp.
Vārds bebrs izrunājams ar plato patskani e.
Pirmās deklinācijas lietvārdos un vārdos, ko loka pēc pirmās deklinācijas parauga, lieto plato patskani e, piemēram, (iz)mērs, audekls, tēls, arī tēvs un dēls. Iespējams, ka šaurā e izrunu sekmējis nepareizs uzskats, ka vārds bebrs ir otrās deklinācijas lietvārds ar galotni -is.
V. Strautiņa un Dz. Šulce norāda: „Vārdam bebrs konstatējamas ne tikai nepareizas locījumu formas (nepareizi: bebris, bebrim, bebri), bet arī platā patskaņa e vietā tiek runāts šaurs e. Pašreiz norma nosaka visās 1. deklinācijas lietvārdu formās lietot plato patskani, arī bebra, bebram, bebru, bebri, bebriem, saliktenī – bebrāda u. c.”
Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts, ka vārds bebrs, arī bebrāda, bebrukārkliņš izrunājami ar platu patskani e. Savukārt sieviešu dzimtes uzvārds Bebre ir piektās deklinācijas lietvārds, un šajā gadījumā šaurā e lietojumu nosaka galotne -e.
- Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 29. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 122. lpp.
Vārda mīms nozīme ir ‘angļu biologa R. Dokinsa postulētā kultūras pārmantošanās vienība, kas funkcionē analoģiski bioloģiskās iedzimtības vienībai gēnam, piemēram, melodija, mode, tradīcija, tikumisks princips, teorija, jēdziens; ar mīmiem, tāpat kā ar gēniem, var notikt mutācijas un dabiskā izlase’.