Language consultations: electronic database

Procents – ‘simtā daļa no kāda lieluma; šādās simtdaļās izteikta (kā) skaitliskā vērtība’, savukārt procentpunkti tiek lietoti, lai savstarpēji salīdzinātu jau aprēķinātās procentuālās attiecības.

Procentuāls – ‘izteikts, aprēķināts procentos’. LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore M. Dunska skaidro, ka jēdziens procentpunkti tiek izmantots, ja savstarpēji salīdzina jau aprēķinātās procentuālās attiecības. Piemēram, viena mēneša inflācija ir divi procenti (tās ir ar indeksa palīdzību aprēķinātās procentuālās izmaiņas vai temps), bet nākamajā mēnesī inflācija ir trīs procenti; šos lielumus salīdzinot, varam secināt, ka inflācija ir augusi par vienu procenta punktu. Tāpēc šādā situācijā nav pareizi teikt, ka inflācija ir augusi par vienu procentu, jo izmaiņu procentuālā attiecība šajā gadījumā ir piecdesmit procentu. Arī gadījumos, kad jāsalīdzina divu periodu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi, ir jālieto jēdziens procentpunkti, nevis procenti, kas šajā gadījumā nav pareizi.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 881. lpp.

Pareizi ir abi varianti – līgumu var gan lauzt, gan izbeigt.

Izbeigt – ‘pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli)’. Lauzt – ‘pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, darbību)’; ‘pārspēt, uzveikt’. Lauzt līgumu – ‘pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu’. Arī LZA Terminoloģijas portālā un „Juridisko terminu vārdnīcā” norādīts, ka iespējama gan līguma izbeigšana, gan līguma laušana, arī pārtraukšana.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 490. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 620., 693. lpp.
• Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm: lauzt līgumu
• Latviešu-krievu, krievu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. J. Vēbera redakcijā. Rīga : Rasma, 1994, 84., 111. lpp.

Vārds dokuments tiek lietots plaši, un no valodas viedokļa tas ir daudznozīmīgs, tāpēc nozīmes ziņā nav iespējams noteikt (konkrētajā gadījumā – ierobežot) vārda lietojumu tikai kādas konkrētas nozares interesēs.

Dokuments – ‘juridiski noformēts rakstveida apliecinājums, kas noder par pierādījumu, dod (uz ko) tiesības u. tml.’; ‘rakstveida liecība, informācija; jebkurš materiāls objekts (grāmata, attēls, skaņu ieraksts), kas satur informāciju’. Piemēram, vēsturiski dokumenti.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 252. lpp.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 423. lpp.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 12. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2005, 24. lpp.