Valodas konsultācijas

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Question

Jāskaita dzejolis vai jāskaita dzejoli?

Answer

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 619. lpp.

Linguistic sectors

Nominatīvs Vajadzības izteiksme Vārdu saskaņošana

Kā pareizi: es jūtos daudz maz droši vai es jūtos daudzmaz droši?

Question

Kā pareizi: es jūtos daudz maz droši vai es jūtos daudzmaz droši?

Answer

Pareizi ir: es jūtos daudzmaz droši.

Apstākļa vārdu daudzmaz lieto ar nozīmi 'nedaudz, nelielā mērā' un 'kaut cik'.
Rakstījums divos vārdos daudz maz, iespējams, radies apstākļa vārda (citos avotos – apstākļa vārda un skaitļa vārda) daudz ietekmē, jo tas nereti sastopams vārdkopās, piemēram, daudz draugu, daudz patīkamu brīžu utt. Savukārt vārds daudzmaz ir saliktenis, kur daudz- ir vārddaļa. Salikteņu ar daudz- latviešu valodā ir ne mazums, piemēram, daudzkārtīgs, daudzreiz, daudzviet u. c.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 274. lpp.
Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība. Lokāmās vārdšķiras. K. Pokrotniece. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2002, 285. lpp.
Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 414.–415. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: daudzmaz

Linguistic sectors

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Apstākļa vārds Vārda skaidrojums Salikteņi

Kas ir melanža?

Question

Kas ir melanža?

Answer

Melanža (fr. mélange ‘maisījums’) – 1. ‘dažādu krāsu vai nekrāsotu un krāsotu šķiedru maisījuma dzija; šādas dzijas audums’, arī melanždzija, melanžētā dzija; 2. pārt. ‘viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa’.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 460. lpp.

Linguistic sectors

Pārtikas preču nosaukumi Svešvārdi Ceturtā deklinācija Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Kā saprast frāzi direktors uzteica darbu?

Question

Kā saprast frāzi direktors uzteica darbu?

Answer

Frāze direktors uzteica darbu saprotama divējādi, jo vārdam uzteikt ir divas atšķirīgas nozīmes.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam uzteikt norādītas divas atšķirīgas nozīmes.
Uzteikt – 1. ‘oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu – par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm’; 2. ‘uzslavēt’.
Šādas nozīmes ir arī jaunākajā vārdnīcā – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Latviešu valodā lielākā daļa vārdu ir daudznozīmīgi, un tā ir valodas bagātība. Ja māc bažas, ka no konteksta nav saprotama autora iecerētā vārda leksiskā nozīme, no šā vārda lietojuma vajadzētu izvairīties un aizstāt to ar citu vārdu, proti, frāzi veidot nepārprotamu, piemēram, direktors slavēja darbu vai direktors atlaida no darba. Izteiksmes skaidrība un nepārprotamība gan attiecas uz jebkura vārda lietojumu.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 212.–213. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Atvasinātie darbības vārdi Nenoteiksme Pārejošie darbības vārdi Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Question

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Answer

Kā norādījuši Nacionālā kino centra speciālisti, jauntermins spēlfilma ir precīzāks, jo spēlfilmas pamatā ir aktierspēle, nevis māksla.

20. gs. 90. gadu sākumā, pateicoties režisora un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora A. Krieva iniciatīvai, termini mākslas filma un aktierfilma tika aizstāti ar terminu spēlfilma, kuram tuvākais ir vācu valodas termins Spielfilm. Aktierfilma, aktierkino – tas ir apzīmējums, kuru Latvijas kino profesionāļi sāka lietot 20. gs. 70. gados, vairoties no pretenciozā un citus kinoveidus diskriminējošā apzīmējuma mākslas filma. Apzīmējumā izcelta, iespējams, būtiskākā atšķirīgā iezīme – šādā filmā darbojas aktieris, t. i., persona, kas tēlo noteiktu lomu.

Sources

Pērkone, I. Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture. Rīga : Mansards, 2011, 410. lpp.

Linguistic sectors

Salikteņi Salikteņi Salikteņi Termini Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database