Valodas konsultācijas

Vai darbības vārdam teikt ir lietojuma ierobežojumi?

Question

Vai darbības vārdam teikt ir lietojuma ierobežojumi?

Answer

Lai gan vārdam teikt nav ierobežojumu locīšanā, valodas praksē ierastāki šķiet atvasinājumi pateikt, pieteikt, ieteikt u. c.
Tieši tāpēc „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir norāde, ka vārda teikt tagadnes formas parasti nelieto.
Pagātnē vārds lietojams bez ierobežojumiem: teicu, teici, teicām.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 479. lpp.

Linguistic sectors

Atvasinātie darbības vārdi Nenoteiksme Vienkāršā pagātne Vienkāršā tagadne

V. j. l., z. j. l. vai vjl, zjl?

Question

V. j. l., z. j. l. vai vjl, zjl?

Answer

Ieteicamie saīsinājumi ir v. j. l. (virs jūras līmeņa) un z. j. l. (zem jūras līmeņa).

Kartogrāfijā šos saīsinājumus pieļaujams lietot bez punktiem – vjl un zjl.

Sources

VVC LVEK 08.01.2014. sēdes protokola Nr. 32 3. §.

Linguistic sectors

Saīsinājumi un abreviatūras Abreviācija Saīsinājuma un abreviatūras skaidrojums Saīsinājumi

Vai latviešu valodā var teikt aicinām strādāt Latvijas klausītākajā radio?

Question

Vai latviešu valodā var teikt aicinām strādāt Latvijas klausītākajā radio?

Answer

Šāda izteiksme nav vēlama, teksts ir jāveido citādi.

Salīdzināmo pakāpju formu veidošana divdabjiem ir ierobežota, ne visiem divdabjiem tās ir iespējamas un vēlamas. Svarīgs priekšnoteikums – vai divdabis ir zaudējis vienu no būtiskajām verba pazīmēm – procesuālo nozīmi; tādā gadījumā tas izsaka darbību vai stāvokli kā raksturīgu, pastāvīgu kāda objekta pazīmi, piemēram, vilinošs, pieredzējis, iemīļots. No šādiem divdabjiem pakāpes var veidot. Taču divdabis var saglabāt attiecīgajam darbības vārdam raksturīgo semantiku ar procesuālo – darbības vai stāvokļa – nozīmi, piemēram, pārejošs, pietiekošs, nepārtraukts, un šādos gadījumos salīdzināmo pakāpju formas parasti neveido, jo leksiskās nozīmes ziņā tās šķiet nesaprotamas. Taču praksē bieži vien šis nosacījums tiek ignorēts, un pēdējā laikā salīdzināmās pakāpes tiek veidotas teju no visiem divdabjiem.
Konkrētajā gadījumā sludinājuma teksts no valodas viedokļa nav atbalstāms. Jādomā, kā teikt citādi: klausītāju visbiežāk izvēlētajā radio; radio, ko visvairāk izvēlas klausītāji; radio, kam visvairāk klausītāju; klausītāju iecienītākais radio u. tml.
Vairāk par šo valodas aktualitāti var lasīt Guntas Smiltnieces rakstā „Divdabju gradācija”.

Sources

Smiltniece, G. Divdabju gradācija. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 88.–92. lpp.

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar piedēkli Ciešamās kārtas lokāmie divdabji Darāmās kārtas lokāmie divdabji Salīdzināmās pakāpes Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Hits vai hīts?

Question

Hits vai hīts?

Answer

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram no tiem ir atšķirīga nozīme.

Hits – ‘populāra, daudz pieprasīta dziesma vai skaņdarbs’. Piemēram, izcils hits, Radio hiti. 80. gadu hitu albums; ‘tas, kas ir ļoti pieprasīts, ir modē (kādā laika posmā)’. Piemēram, šā rudens hits ir samta žaketes. Izrāde kļuva par sezonas hitu. Vārda cilme: no angļu hit ‘panākums’.
Hīts – ‘riteņbraukšanas ātrumsacensības, kurās sportisti distanci veic pa vienam’.
Vārda cilme: no angļu heat.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Garie patskaņi Īsie patskaņi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Question

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Answer

Kā norādījuši Nacionālā kino centra speciālisti, jauntermins spēlfilma ir precīzāks, jo spēlfilmas pamatā ir aktierspēle, nevis māksla.

20. gs. 90. gadu sākumā, pateicoties režisora un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora A. Krieva iniciatīvai, termini mākslas filma un aktierfilma tika aizstāti ar terminu spēlfilma, kuram tuvākais ir vācu valodas termins Spielfilm. Aktierfilma, aktierkino – tas ir apzīmējums, kuru Latvijas kino profesionāļi sāka lietot 20. gs. 70. gados, vairoties no pretenciozā un citus kinoveidus diskriminējošā apzīmējuma mākslas filma. Apzīmējumā izcelta, iespējams, būtiskākā atšķirīgā iezīme – šādā filmā darbojas aktieris, t. i., persona, kas tēlo noteiktu lomu.

Sources

Pērkone, I. Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture. Rīga : Mansards, 2011, 410. lpp.

Linguistic sectors

Salikteņi Salikteņi Salikteņi Termini Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database