Language consultations: electronic database

Vairākiem darbības vārdiem tagadnē ir iespējamas paralēlformas: tie lokāmi gan pēc otrās, gan pēc trešās konjugācijas parauga. Tādi ir darbības vārdi balēt, bālēt, cienīt, mērīt, pelēt, pētīt, rūsēt, sargāt, šķirstīt, svētīt, vēlēt*, veltīt, vēstīt, vētīt.
Locīšanā ieteicams izvairīties no jauktām paradigmām (es bālu un es bālēju, es vēstu un es vēstīju, es pētu un es pētīju u.tml.).

*Darbības vārds vēlēt atkarībā no locīšanas paradigmas tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi: es vēlēju, tu vēlē, viņš vēlē lieto ar nozīmi ‘piedalīties vēlēšanās’, savukārt es vēlu, tu vēli, viņš vēl – ar nozīmi ‘teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos’.

Pareizi ir Jeila Universitāte.

Par savu nosaukumu minētajai universitātei ir jāpateicas kādam Velsas tirgonim vārdā Elaihu Jeils (Elihu Yale), kurš itin devīgi sponsorējis topošo augstskolu, turklāt šī uzvārda izruna patiešām ir [jeil]. Protams, Yale faktiski ir kļuvis par visa universitātes kompleksa nosaukumu un tādējādi arī par jaunvietvārdu, kas mazliet sarežģī dzimtes jautājumu. Taču ar Hārvardu ir tāpat, tāpēc, pamatojoties uz šo analoģiju, par visprecīzāko atzīstams universitātes nosaukums Jeila Universitāte.

Krievu valodā rakstītais dubultuzvārds Римский-Корсаков latviešu valodā ir atveidojams Rimskis-Korsakovs.

Uzvārdiem, kas krievu valodā beidzas ar -ский, -ская, -цкий, -цкая, latviešu valodā saskaņā ar nostiprinājušos tradīciju (ņemot vērā, ka tie ir poļu cilmes uzvārdi, kas beidzas ar izskaņu -ski, -cki) vīriešu dzimtes formu veido ar izskaņu -skis, -ckis un sieviešu dzimtes formu ar izskaņu -ska, -cka.  

Pareizi ir abi varianti – gan sargi ausis, gan sargā ausis.

Pavēles izteiksme no darbības vārda sargāt ir divējāda: (tu) sargā un (jūs) sargājiet vai (tu) sargi un (jūs) sargiet.
Tātad vienlīdz lietojamas ir abas darbības vārda formas.

Vārds dalāms šādi: pro-blē-ma.

Ne visiem vārdiem piemērojami vispārīgie noteikumi vārdu dalīšanai pārnešanai jaunā rindā. Nereti jāņem vērā arī tā morfoloģiskās sastāvdaļas un šajos gadījumos sevišķi jāuzmanās ar svešvārdiem. Problēma ir grieķu cilmes vārds, kurā ir priedēklis pro- ar nozīmi 'priekšā' un sakne bállō 'mest, sviest'. Tātad atbilstoši vārda sastāvdaļām vārds dalāms pro-blē-ma.