Language consultations: electronic database

Nelokāmi ir svešas cilmes lietvārdi, kas beidzas ar patskaņiem o, a, ā, e, ē, i, ī, u, ū. Tie neiekļaujas nevienā no latviešu valodas lietvārdu locīšanas tipiem, jo to gramatiskā forma ir nemainīga. Nelokāmajiem sugasvārdiem parasti ir vīriešu dzimtes nozīme:
sulīgs avokado;
sarežģītais hindi;
plašs foajē.

Nelokāmie īpašvārdi iegūst tādas dzimtes nozīmi, kāda ir atbilstošajiem sugasvārdiem:
tālā Peru (valsts);
gleznainais Komo (ezers);
skaistā Po (upe).

Force majeure – ‘ārkārtēji nenovēršami apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt līgumsaistības, kā rezultātā viens līgumpartneris rada zaudējumus otram.’

Juridiskajā praksē force majeure jēdziens nav stingri formulēts, tie varētu būt: kari, revolūcijas, streiki, zemestrīces u. c.; tomēr par force majeure nav uzskatāmi ar tirgus konjunktūras izmaiņām saistītie apstākļi.
LZA Terminoloģijas portālā šim terminam ir piedāvāti latviski ekvivalenti: nepārvarama/nepārvaramā vara vai nepārvarami apstākļi.

Pareizi ir: līdz gada beigām ir mazāk nekā nedēļa.

Salīdzinājuma partikulu lietojums ir atkarīgs no apgalvojuma vai nolieguma.

Kā un nekā ir partikulas, kas tiek lietotas pārākās pakāpes īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm.
Ja teikumā izteikts apgalvojums (iederas saitiņverbs ir, vai lietots kāds cits darbības vārds apgalvojuma formā), tad lieto nekā: brālis ir garāks nekā māsa; mēs dzīvojam labāk nekā viņi.
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (lietots vārds nav, kāds cits darbības vārds nolieguma formā vai nolieguma partikula ne), tad lieto partikulu kā: brālis nav garāks kā māsa; mēs nedzīvojam labāk kā viņi; mēs dzīvojam ne labāk kā viņi.

Atziema ir apvidvārds. Ar nozīmi ‘auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī; īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas’ tas fiksēts E. Ādamsona un E. Kagaines sagatavotajā „Vainižu izloksnes vārdnīcā”.

Dažkārt dažādu retāk zināmu jēdzienu un parādību raksturošanai tiek izmantoti apvidvārdi. Literārajā latviešu valodā apvidvārdi ir lietojami, turklāt reizēm tie arī iekļūst aktīvajā apritē.

Nē, komats pirms vai ir lieks. Es brīvās dienas pavadu, sauļodamās pie jūras vai lasīdama grāmatas.

Ja divdabim, kurš teikumā veic sekundāri predikatīva komponenta funkciju, ir pakārtots vismaz viens pilnnozīmes vārds, veidojas savrupināta teikuma locekļu grupa, ko sauc par divdabja teicienu. Divdabja teicienu var veidot:

lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies (Kādu brīdi braucis, Jānis apstājās pie kafejnīcas);
lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar -ts, -ta (Galds, ķiņķēziņu apzīmēts, stāvēja kaktā);
daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās (Vectēvs, šūpodamies krēslā, kūpināja pīpi);
nelokāmais divdabis ar -ot, -oties (Meitene, skrienot pa ielu, dziedāja).

Divdabja teicienu no pārējā teikuma atdala ar komatiem.

Teikumā var būt ne tikai viens, bet divi vai vairāki divdabja teicieni. Ja starp divdabja teicieniem ir saiklis un vai vai, tad, līdzīgi kā starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, komats saikļa priekšā nav liekams.