Tiesību aktos, normatīvajos aktos rakstāms vārds euro (slīpinājumā), savukārt publicistikā, cenu norādēs, komentāros u.tml. rakstījums eiro (bez slīpraksta) ir literārs un atbilst valodas normām.
Language consultations: electronic database
Tiesību aktos, normatīvajos aktos rakstāms vārds euro (slīpinājumā), savukārt publicistikā, cenu norādēs, komentāros u.tml. rakstījums eiro (bez slīpraksta) ir literārs un atbilst valodas normām.
Laika gaitā stabilas vārdkopas tiecas saplūst saliktenī, un tā noticis arī ar vārdkopu atslēgas vārds, kas saliktenī atslēgvārds atrodams gan Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, gan „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” (sal., piemēram, arī atslēgas kauls – atslēgkauls). Valodas prakse gan rāda, ka vismaz pagaidām vārdkopa atslēgas vārds un saliktenis atslēgvārds funkcionē līdzās.
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 103. lpp.
- Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls: atslēgvārds
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: atslēgvārds
Zīmes nosaukums rakstāms ar diviem līdzskaņiem s beigās – pluss.
Vārdu atšķirīgās nozīmes skaidrotas vārdnīcā. Pluss – 1. ‘saskaitīšanas zīme (+) un lieluma pozitivitātes apzīmējums matemātikā’. Likt plusu starp diviem skaitļiem. 2. pārn. ‘pozitīvā puse, priekšrocība’. Apsvērt visus plusus un mīnusus. Plus – 1. mat. ‘lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi’. Piemēram, pieci plus divi ir septiņi; 2. ‘lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles’. Gaisa temperatūra ir plus pieci grādi.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 866. lpp.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)
Vienskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļais draugs mīļā drauga mīļajam draugam mīļo draugu ar mīļo draugu mīļajā draugā mīļais draugs! |
mīļā māte mīļās mātes mīļajai mātei mīļo māti ar mīļo māti mīļajā mātē mīļā māte! mīļā māt! vai mīļo māt! |
Daudzskaitlis
| Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
| N Ģ D A I L V |
mīļie draugi mīļo draugu mīļajiem draugiem mīļos draugus ar mīļajiem draugiem mīļajos draugos mīļie draugi! |
mīļās mātes mīļo māšu mīļajām mātēm mīļās mātes ar mīļajām mātēm mīļajās mātēs mīļās mātes! |
- Nītiņa, D. Īpašības vārds (adjektīvs) un adjektīvisks divdabis. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 391.–392. lpp.
- Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 87.–88. lpp.
- Freimane, I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga : Zvaigzne, 1993, 94.–95. lpp.
- Ceplīte, B., Ceplītis, L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga : Zvaigzne, 1991, 23., 30. lpp.
- Kalnača, A. Morfoloģija. Latviešu valoda. Red. A. Veisbergs. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 62. lpp.
Defisi neliek dubultuzvārdos, kuros otrs uzvārds sākas ar palīgvārdu da, de(l), di, du(š), d', de, van, fon u. tml.
Piemēram, Anna de Butkeviča-Mirska, Klotilde van der Stūla-Vollebeka; bet Anna Mirska de Butkeviča, Klotilde Vollebeka van der Stūla; Mežs da Silva, Mirskis de Vaškevičs, Gulbis del Potro, Kļaviņš di Kaprio, Vanags du Pintu, Rozītis duš Santušs, Liepiņš d’Artanjans.
