Valodas konsultācijas

Dace un Gunta pārāk maz kustās vai Dace un Gunta pārāk maz kustas?

Question

Dace un Gunta pārāk maz kustās vai Dace un Gunta pārāk maz kustas?

Answer

Dace un Gunta pārāk maz kustas.

Vārds kustēties ir 3. konjugācijas darbības vārds, kuram nenoteiksmē ir izskaņa -ēties. Šādiem darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personā galotnē ir īss patskanis a: gozēties – viņš gozējas, kaprizēties – viņa kaprizējas, cīkstēties – viņi cīkstas.

Sources

Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 522.–523. lpp.

Linguistic sectors

Īsie patskaņi Galotne Trešā konjugācija

Reabilitēt vai rehabilitēt?

Question

Reabilitēt vai rehabilitēt?

Answer

Pareizi ir abi varianti, taču katram no vārdiem ir atšķirīga nozīme.

Mūsdienās šķir juridisko terminu reabilitēt no medicīnas termina rehabilitēt. Reabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – ‘1. atjaunot (politiskās) tiesības’; 2. ‘atjaunot personas labo slavu, reputāciju’. Rehabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – med. ‘veikt rehabilitācijas pasākumus (pēc slimošanas vai ievainojuma atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtību; veikt medicīniskus un sociālus pasākumus, lai pēc pārciestas smagas slimības vai ievainojuma palīdzētu atgūt darbspējas, mazinātu darbspēju zaudējumu un sekmētu atgriešanos darbā’. Minētais šķīrums nostiprinājies 20. gs. 50.–70. gados, kad, runājot par staļinisma represiju upuriem, svešvārdu vārdnīcās parādījās reabilitēt bez burta h. Uz cilmes ziņā atbilstošāko rehabilitēt norādīts 1981. gada pareizrakstības vārdnīcā, tomēr praksē arī forma bez h ir nostiprinājusies ar atšķirīgu nozīmi.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 632., 645. lpp.
VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Svešvārdi Nenoteiksme Termini Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?

Question

Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?

Answer

Viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center) vētras nosauc atbilstoši alfabēta un dzimumu vienlīdzības principam, tām piešķirot gan sieviešu, gan vīriešu vārdus. Tā, piemēram, 2012. gada viesuļvētrām tika noteikti šādi nosaukumi (alfabētiskā secībā atbilstoši angļu val. alfabētam): Alberto (vīr.), Berila (siev.), Kriss (vīr.), Debija (siev.), Ernesto (vīr.), Florensa (siev.), Gordons (vīr.), Helīna (siev.), Aizaks (vīr.), Džoisa (siev.), Kērks (vīr.), Lezlija (siev.), Maikls (vīr.), Nadīna (siev.), Oskars (vīr.), Petija (siev.), Rafaels (vīr.), Sendija (siev.), Tonijs (vīr.), Valērija (siev.), Viljams (vīr.). Tādēļ atbilstoši viesuļvētru nosaukumu piešķiršanas principam attiecīgās viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.

Sources

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center)

Linguistic sectors

Īpašvārdi Priekšvārdi Priekšvārdi Īpašvārdi Sieviešu dzimte

Kā pareizi lieto vārdus vairākkārtējs un vairākkārtīgs?

Question

Kā pareizi lieto vārdus vairākkārtējs un vairākkārtīgs?

Answer

Vārdi vairākkārtējs un vairākkārtīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Vairākkārtējs – ‘tāds, kas atkārtojas, ko atkārto vairākas reizes’. Piemēram, vairākkārtēji atgādinājumi, vairākkārtējs sacensību uzvarētājs. Vairākkārtīgs – 1. ‘tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas’; 2. ‘tāds, kas ir vairākas reizes lielāks’.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1143. lpp.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Salikteņi Salikteņi Līdzskaņu dubultojums Salikteņi Vārdu darināšana ar piedēkli Attieksmes īpašības vārdi Vārda skaidrojums

Kāpēc latviešu valodas tekstos vārda un vietā lieto angļu valodas zīmi &, piemēram: „Noris & Viktors”, „Uldis & Gints” u. tml.?

Question

Kāpēc latviešu valodas tekstos vārda un vietā lieto angļu valodas zīmi &, piemēram: „Noris & Viktors”, „Uldis & Gints” u. tml.?

Answer

Zīme & nozīmē ‘un’.

Atbildēt uz jautājumu, kāpēc lieto šo zīmi, nav iespējams. Tad būtu jāatbild, kāpēc daudzi latvieši vispār ir tik naski uz anglisko, anglismiem un, protams, arī angliskajiem saīsinājumiem.
Kurš atbildēs, kāpēc latviešu dziedātāji veido angliskus skatuves vārdus, īpašnieki – firmu nosaukumus? To nosaka laikmeta stils, mode, turklāt nav jau aizliegts to darīt. Reģistrējot uzņēmumu, nosaukumā jābūt latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. Taču ļoti daudzi uzskata, ka tieši angliskais rakstības veids sekmē publicitāti arī ārpus Latvijas, turklāt netraucē ne valodai, ne konkrētajā gadījumā – grupu nosaukumiem.
Kad 20. gs. 90. gados strauji ienāca viss angliskais, tostarp arī saīsinājumi, starptautiskā zīme & kļuva visai izplatīta. Viens no uzņēmumiem, kas savu nosaukumu sāka šādi rakstīt, bija arī uzņēmējs R. Gerkens veikala nosaukumā „Gerkens & Co” (tulkojumā „Gerkens un kompānija”).

Sources

Bankavs, A. Latviešu valodas saīsinājumu vārdnīca. Rīga : Avots, 2003, 87. lpp.

Linguistic sectors

Īpašvārdi Skatuves vārdi Īpašvārdi Sakārtojuma saikļi Vienkāršie saikļi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Language consultations: electronic database