Language consultations: electronic database

Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?

Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.

Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis.  Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Dokumentus vizē vai vīzē?

Dokumentus vizē.

Vārda vizēt nozīmes – 1. ‘ierakstīt vīzu (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai’. Piemēram, ierēdnis vizē pasi. Vizē pasi vēstniecībā; 2. ‘uzrakstīt vīzu; iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai’. Piemēram, zāļu (aptiekā) ir maz, un recepti nepieciešams vizēt aptieku pārvaldē. Variants vīzēt ar nozīmi ‘piešķirt vīzu’ ir atrodams ārpus Latvijas izdotajās vārdnīcās, taču Latvijā izdotajās vārdnīcās vārda vīzēt nav.

• Latviešu valodas vārdnīca: vārdu pareizrakstība, vārdu izruna, vārdu formas, vārdu nozīme. Sast. V. Bērziņa-Baltiņa, J. Bičolis. ASV : Amerikas Latviešu apvienība, 1993, 865. lpp.

Ko kādreiz dēvēja par pēperkokiem?

Par pēperkokiem sauca piparkūkas.
 

• Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. II sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 228. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₁ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1986, 605. lpp.
• Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Norden AB, 2006, 354. lpp.

Kā pareizi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks vai man šķiet, ka šodien būs jauks laiks?

• Latviešu literārās valodas vārdnīca

Kā latviešu valodā rakstīt – dalailama vai Dalailaima?

Nav pamata vārdu dalailama rakstīt ar lielo sākumburtu.
Dalailama – ‘Tibetas augstākais garīdznieks un valdnieks’; dalailama (mong. dalai ‘jūra’ + tibet. (b)lama ‘garīdznieks’) – ‘kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks; senāk arī laicīgais valdnieks’. Vārda iekļaušana vārdnīcā (ar mazo sākumburtu) jau vien liecina, kas tas ir sugas vārds.
Latviešu valodā personu raksturojošus nosaukumus neraksta ar lielo sākumburtu, piemēram, par sugasvārdiem uzskatāmi arī vārdi arhibīskaps, pāvests u. tml. Ja kādam cilvēkam tiek izrādīta īpaša cieņa, pareizrakstības noteikumi ļauj lietot lielo sākumburtu. V. Laugale un Dz. Šulce norāda: „Ar lielajiem burtiem kā stilistiskas niansēšanas līdzekli rakstībā var uzsvērt kāda cilvēka vai parādības lielumu, diženumu vai nozīmību, kāda notikuma vai mērķa svarīgumu vai izcilību. Lielie burti šajā gadījumā ir grafisks līdzeklis rakstītāja emocionālās un vērtējošās attieksmes izteikšanai, un to lietojuma ortogrāfiskais statuss ir samērā brīvs.”
Uz iespējamu lielo burtu rakstījumu šādos gadījumos norāda arī V. Skujiņa: „Svinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumus, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta: „Godājamo Prezident!”, „Augsti godātais Profesora kungs!””
No šī viedokļa lielā burta lietojums vārdā dalailama būtu iespējams, bet ne obligāts. Taču tā kā pilns personas nosaukums ir Viņa Svētība XIV dalailama, pagodinājuma vārdos Viņa Svētība stilistiskajā funkcijā jau ir izmantoti lielie sākumburti, kā tas norādīts arī latviešu valodas pareizrakstības normās: „Ar lielajiem sākumburtiem rakstāmi arī pagodinājuma vārdi: Viņa Augstība, Viņa Majestāte, Karaliskā Augstība, Eminence u. c.”

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 243. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 137. lpp.
• Laugale, V., Šulce, Dz. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 19. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 21. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 17. lpp.