Valodas konsultācijas

Kā latviešu valodā saprast frāzi lietus smīlā?

Question

Kā latviešu valodā saprast frāzi lietus smīlā?

Answer

Lietus smīlā nozīmē, ka lietus smidzina.

Smīlāt – ‘smidzināt’.
Kā apvidvārds verbs smīlāt iekļauts vārda līt sinonīmu rindā.
Smīlājošs lietus ir sīks lietus, kas smidzina.

Sources

Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 209. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 50. lpp.

Linguistic sectors

Nenoteiksme Vienkāršā tagadne Sinonīmi Vārda skaidrojums Apvidvārdi

Vai latviešu valodā var teikt: izpārdots koncerts?

Question

Vai latviešu valodā var teikt: izpārdots koncerts?

Answer

Koncerts patiešām nevar būt izpārdots, izpārdotas var būt koncerta biļetes. Vārda izpārdot nozīme – ‘pārdot (daudz vai visu)’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Leksika Stilistika Teikums Formveidošana un vārddarināšana Vārdšķiras Vārddarināšana Vārdu darināšana ar piedēkli Vārdu darināšana ar priedēkli Darbības vārds Divdabis Lokāmie divdabji Ciešamās kārtas lokāmie divdabji Pagātnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vienkāršs teikums Teikuma locekļi Palīglocekļi Apzīmētājs

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Question

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Answer

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

Sources

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Linguistic sectors

Galotne Atvasinātie darbības vārdi Vienkāršā tagadne Trešā konjugācija

Kā pareizi: unikums vai ūnikums?

Question

Kā pareizi: unikums vai ūnikums?

Answer

Pareizi ir ūnikums.

Pareizrakstības normai atbilstošs ir rakstījums ūnikums.
Par ūnikumu sauc tādu priekšmetu, parādību u.tml., kas pēc kādām īpašībām, pazīmēm ir vienīgais, piemēram, pieci tīģerēni vienā metienā ir ūnikums; ābeles ziedēšana septembrī ir ūnikums.

Latvijas Universitātes klasisko valodu speciāliste Dr. philol. Ilze Rūmniece norāda, ka oriģinālā (klasiskajā latīņu valodā) vārds ūnus (ar nozīmi 'viens') rakstāms un izrunājams ar garu patskani, tāpēc arī tā atvasinājums latviešu valodā rakstāms ar garo sākuma patskani.
Savukārt citos atvasinājumos sākuma patskanis ir īss: unikalitāte, unikāls, unikālums.

Sources

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 821. lpp.
Liepa, D., Purviņa, M., Sjomkāne, I. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 14. Atb. red. A. Vulāne. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2019, 205. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: ūnikums

Linguistic sectors

Garie patskaņi

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Question

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Answer

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar priedēkli Vienkāršā tagadne Sinonīmi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Language consultations: electronic database