Valodas konsultācijas

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Question

Vai cilvēks patlaban dien vai dienē bruņotajos spēkos?

Answer

Pareizi ir gan cilvēks dien, gan cilvēks dienē bruņotajos spēkos.

Latviešu valodas normatīvajos avotos minēti abi locīšanas veidi: gan pēc II konjugācijas (kā trenēt, dziedēt), gan III konjugācijas (kā minēt, čukstēt) parauga.

dienēt (II konj.)		dienēt (III konj.)
es dienēju	mēs dienējam	es dienu	mēs dienam
tu dienē	jūs dienējat	tu dieni	jūs dienat
viņš, viņa dienē	viņi, viņas dienē	viņš, viņa dien	viņi, viņas dien

Praksē lietojami abi šī darbības vārda locīšanas paraugi. Svarīgi vienā kontekstā tos nejaukt un locīšanā ievērot konsekvenci.

Sources

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 178. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 242. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca: dienēt
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: dienēt

Linguistic sectors

Galotne Atvasinātie darbības vārdi Vienkāršā tagadne Trešā konjugācija

Sveiks, lai dzīvo! vai Sveiks lai dzīvo! – kā pareizi?

Question

Sveiks, lai dzīvo! vai Sveiks lai dzīvo! – kā pareizi?

Answer

Pareizi ir: Sveiks lai dzīvo!

Vārds lai var piederēt pie divām vārdšķirām: saikļiem vai partikulām.
Pakārtojuma saiklis lai ievada palīgteikumu, kas atdalāms no pārējā teikuma, piemēram, Jānis steidzas, lai darbā būtu laikus; Lai cik grūti būtu, mēs tiksim galā.

Partikula lai savukārt tiek lietota, piemēram, izsakot vēlējumu – Lai tev izdodas!, arī pastiprinot kādu emocionālo stāvokli – Lai dzīvo vasara! vai izteicot pamudinājumu – Lai bērni tūdaļ nāk šurp! Partikulu lai ar komatiem no pārējā teikuma neatdala.

Izteikumā Sveiks lai dzīvo! ir izteikts vēlējums Lai [jubilārs] dzīvo sveiks!
Iespējams, mainītās vārdu secības dēļ pirms lai valodas praksē nereti sastopams komats, taču tam nav sintaktiska pamata.

Sources

Smiltniece, G. Saiklis (konjunkcija). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 663.–664., 667. lpp.
Breņķe, I. Partikulas. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 669., 672.–673. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 197., 338. lpp.

Linguistic sectors

Salikts pakārtots saikļa teikums Pakārtojuma saikļi Vēlējuma partikulas

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Question

Likums (tiesnesis, pants) noteic, ka [..] vai nosaka, ka [..]?

Answer

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar priedēkli Vienkāršā tagadne Sinonīmi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Kvadracikls, kvadrocikls vai kvadricikls?

Question

Kvadracikls, kvadrocikls vai kvadricikls?

Answer

Pareizi ir kvadricikls.

Tā minēts arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”, un šo terminu apstiprinājusi LZA Terminoloģijas komisijas Spēkratu terminoloģijas apakškomisija. Termina kvadricikls (quadricycle) izvēlē nozares terminologi ievērojuši analoģiju ar vārdiem bicycle ‘divritenis’ un tricycle ‘trīsritenis’.

Vārdu kvadricikls lieto arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (sinonīms – četrriteņu motocikls).

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Svešvārdi Īsie patskaņi Termini

Vai latviešu valodā jāraksta euro vai eiro?

Question

Vai latviešu valodā jāraksta euro vai eiro?

Answer

Abi rakstījumi latviešu valodā ir pareizi, lietojumu nosaka teksta oficiāluma pakāpe.

Kā teikts Valsts valodas centra norādījumā „Par Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu latviešu valodā”, „Eiropas vienotās valūtas nosaukums ir euro. Taču ikdienas saziņā varam lietot (un visbiežāk arī tiek lietots) eiro”.
Tiesību aktos, normatīvajos aktos rakstāms vārds euro (slīpinājumā), savukārt publicistikā, cenu norādēs, komentāros u.tml. rakstījums eiro (bez slīpraksta) ir literārs un atbilst valodas normām.

Sources

VVC 2013. gada jaunumi
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: eiro

Linguistic sectors

Pareizrakstība Sugasvārdi Funkcionālie stili

Language consultations: electronic database