Language consultations: electronic database

• Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 483., 491., 498. lpp.
• Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 114., 120. lpp.
• Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 167., 292. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 135., 136., 150., 170. lpp.

Ieteicams ir lietot sieviešu dzimtes formu advente.

Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā minēta vienīgi formu advente. Savukārt baznīcā, piemēram, Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.

LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana”, kas latīniski ir „adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.”
Konkrētās adventes svētdienas saucamas Pirmā advente, Otrā advente, Trešā advente, Ceturtā advente.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 41. lpp.
• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 5/6. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.
• Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 23. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 18. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: advente
• Valsts valodas centrs: skaidrojumi

Termina funkcijā lietojams vārds koordināta (ceturtās deklinācijas lietvārds).

Valodas praksē tiek lietots arī vārds koordināte (piektās deklinācijas lietvārds), jo vārdu koordināta un koordināte pamatnozīme sakrīt, taču vārda koordināte daudzskaitļa formai koordinātes sarunvalodā ir papildu nozīmes nianse ‘dati, ziņas (piemēram, adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.)’.
Bieži vārds lietots daudzskaiļa ģenitīva formā, kur piederību pie deklinācijas rāda līdzskaņu mija:
koordinātu ass (retāk arī koordināšu ass);
Dekarta koordinātu sistēma (arī koordināšu sistēma).
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” atrodamas abas formas – koordināta, koordināte –, savukārt dažādos „Svešvārdu vārdnīcas” izdevumos fiksēta tikai daudzskaitļa forma koordinātas.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 425. lpp.
• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 393. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 360. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 383. lpp.
• Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 397. lpp.
• VVC LVEK 20.04.2011. sēdes  protokola Nr. 10 2.1. §.

Vārds novembris izrunājams vai nu ar īsu patskani [o], vai ar garu patskani [ō].

Mēnešu nosaukumi latviešu valodā ir aizgūti vārdi (internacionālismi), tāpēc tie izrunājami ar īso vai garo patskani [o] vai [ō]. Ieteikumam latviskot vārda novembris izrunu nav pamata. „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” šī vārda izruna ir dota ar īso patskani [o]. Līdzīgi arī mēneša nosaukumā oktobris ir jālieto aizgūtie patskaņi.

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 519. lpp.

Personvārdi datīvā rakstāmi Annai Grigui.

Šāda uzvārda datīva forma ir raksturīga zemgaliskajām izloksnēm.

Minēto datīva formu „atdzīvināja” Latviešu valodas ekspertu komisijā, kad tur notika diskusijas par uzvārdu rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai (sal. Lapa – Lapai, Egle – Eglei, Grigus – Grigui). Šo formu ieteica salīdzināmi vēsturiskās gramatikas speciāliste M. Rudzīte. Sieviešu dzimtes datīva forma ar galotni -ui ir sastopama jau Annas Brigaderes triloģijā „Dievs. Daba. Darbs”. Viens no tās tēliem ir Aņus. Daži piemēri:
Tad lai nāk katrs un brīnās: redz, kas tai Aņui par mantām!
Vēl trīs lietas ir Aņui, kādu nav nevienai citai sievai.

Šī sieviešu dzimtes galotne nav nekāds valodnieku „izdomājums”, bet gan sakņojas latviešu valodā, kā to apliecina arī vēsturiskās gramatikas pētījumi. Tātad:
Anda Dejus datīva formā būs Andai Dejui;
Anta Didžus – Antai Didžui;
Baiba Ledus – Baibai Ledui.

• Brigadere, A. Anneles stāsti. Sprīdīša bibliotēka. Rīga : Liesma, 1987, 164. lpp.
• Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. Latvijas Republikas Valsts valodas centrs. Rīga : Latvijas Republikas Valsts valodas centrs, 1998, 23. lpp.
• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 362. lpp.
• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 39. lpp.
• Kalnača, A., Lokmane, I. Latvian Grammar. Rīga : University of Latvia Press, 2021, 87. lpp.