Language consultations: electronic database

Debesīs lirina cīrulis.
 

Lirināt (arī ļirināt) nozīmē 'radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas’. Janīna Kursīte raksta, ka ļirināt vai lirināt 'saka par cīruļa vai cita dziedātājputna balsi, dažkārt arī par cilvēka sajūsmīgu valodu’.

Pārnestā nozīmē lirināšanu attiecina arī uz citām augstām, arī čīkstošām skaņām, piemēram, dziedāja ragu slieces, lirināja ratu riteņi (S. Kaldupe).

 

Sarunvalodā vārdu ļirināt nievājoši lieto ar nozīmi ‘radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus)’, piemēram, Ko tu vienmēr tā paklusu ļirini? Izloksnēs tas sastopams ar nozīmi ‘neskaidri, nesaprotami runāt’.

Siera šķirņu nosaukumu pamatā nereti ir īpašvārdi, sevišķi vietvārdi, un tās mēdzam rakstīt divos vārdos, kā, piemēram, Ementāles siers, Čedaras siers. Nereti šādos gadījumos notiek apelativācija – nosaukums kļūst par sugasvārdu. Tā, piemēram, Čedaras siers mēdz tikt saukts sugasvārdā čedars (pašreiz gan to vēl uzskata par sarunvalodas vārdu), tāpat arī, piemēram, kamambēra nosaukuma pamatā ir ciema nosaukums Kamambēra, taču mēs šo siera šķirnes nosaukumu pazīstam kā sugasvārdu kamambērs.
Arī Jāņu siers ir siera šķirne, kuru saucam sugasvārdā jāņusiers.

Nosaukumu iespējams rakstīt arī šķirti, pirmo minot īpašvārdu: Ziemassvētku piparkūkas, Lieldienu olas, Jāņu siers. Šādos gadījumos nerunājam par šķirni, bet uzsveram tieši konkrētajiem svētkiem piederīgos ēdienus.

Šobrīd bieži vārdu pozīcija lieto ar nozīmi ‘amats’, arī ‘vakance’ vai ‘darbavieta’. Ar šādu nozīmi tas, visticamāk, latviešu valodā ienācis angļu valodas ietekmē.

Pareizi ir: Sveiks lai dzīvo!

Vārds lai var piederēt pie divām vārdšķirām: saikļiem vai partikulām.
Pakārtojuma saiklis lai ievada palīgteikumu, kas atdalāms no pārējā teikuma, piemēram, Jānis steidzas, lai darbā būtu laikus; Lai cik grūti būtu, mēs tiksim galā.

Partikula lai savukārt tiek lietota, piemēram, izsakot vēlējumu – Lai tev izdodas!, arī pastiprinot kādu emocionālo stāvokli – Lai dzīvo vasara! vai izteicot pamudinājumu – Lai bērni tūdaļ nāk šurp! Partikulu lai ar komatiem no pārējā teikuma neatdala.

Izteikumā Sveiks lai dzīvo! ir izteikts vēlējums Lai [jubilārs] dzīvo sveiks!
Iespējams, mainītās vārdu secības dēļ pirms lai valodas praksē nereti sastopams komats, taču tam nav sintaktiska pamata.

Šāda rakstība norādīta arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Valodniece A. Ahero skaidro: „Salikteņiem, kam pirmo komponentu motivē lietvārda ģenitīva locījums, vērojama šāda likumība: ja salikteņa pirmā komponenta motivētājvārds, resp., pamatvārds, ģenitīva locījumā ir vienzilbīgs, tad galotnes forma saliktenī tiek paturēta vienmēr. Šie vienzilbīgie ģenitīvi ir i-celma lietvārdi, piemēram, sirds: sirdslieta, sirdsapziņa, sirdsdarbība, sirdsdraugs; klēts: klētsdurvis, klētsaugša; pirts: pirtsslota, pirtskrāsns; cilts: ciltskoks, ciltsraksti, ciltstēvs.”