Valodas konsultācijas

Vai liek komatu, ja divdabja teiciens seko ievadītājvārdiem t. sk. (piemēram, t. sk., izmantojot internetu)?

Question

Vai liek komatu, ja divdabja teiciens seko ievadītājvārdiem t. sk. (piemēram, t. sk., izmantojot internetu)?

Answer

Šādā konstrukcijā divdabja teiciens atdalāms ar komatu.

„Ja divdabja teiciens pievienots aiz paskaidrojamā iesprauduma ievadītājvārdiem īpaši, sevišķi vai tml., divdabja teiciens no šī ievadītājvārda atdalāms ar komatu. Piemēram, [..] it īpaši, ceļot lauku ražību; Jābūt ļoti uzmanīgiem, jo sevišķi, ejot pa trauslo pavasara ledu.”
Līdzīgi arī piemērā t. sk., izmantojot internetu, divdabja konstrukcija atdalāma ar komatiem.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 301. lpp.

Linguistic sectors

Iestarpināti vārdu savienojumi Divdabja teiciens Iespraudumi Divbdabja teiciens

Koordināta vai koordināte?

Question

Koordināta vai koordināte?

Answer

Termina funkcijā lietojams vārds koordināta (ceturtās deklinācijas lietvārds).

Valodas praksē tiek lietots arī vārds koordināte (piektās deklinācijas lietvārds), jo vārdu koordināta un koordināte pamatnozīme sakrīt, taču vārda koordināte daudzskaitļa formai koordinātes sarunvalodā ir papildu nozīmes nianse ‘dati, ziņas (piemēram, adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.)’.
Bieži vārds lietots daudzskaiļa ģenitīva formā, kur piederību pie deklinācijas rāda līdzskaņu mija:
koordinātu ass (retāk arī koordināšu ass);
Dekarta koordinātu sistēma (arī koordināšu sistēma).
„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” atrodamas abas formas – koordināta, koordināte –, savukārt dažādos „Svešvārdu vārdnīcas” izdevumos fiksēta tikai daudzskaitļa forma koordinātas.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 425. lpp.
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 393. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 360. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 383. lpp.
Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 397. lpp.
VVC LVEK 20.04.2011. sēdes protokola Nr. 10 2.1. §.

Linguistic sectors

Svešvārdi Galotne Ceturtā deklinācija Piektā deklinācija Termini Sarunvaloda

Kā pareizi likt komatus, ja vārds vēlams lietots kā iespraudums, piemēram, nopērc rozes, vēlams, sarkanas?

Question

Kā pareizi likt komatus, ja vārds vēlams lietots kā iespraudums, piemēram, nopērc rozes, vēlams, sarkanas?

Answer

Vārds vēlams atdalāms no abām pusēm ar komatiem.

A. Blinkena norāda: „Ar komatiem atdala iespraudumus, kas izteikti ar darbības vārdu divdabja formā, piemēram, cerams, domājams, iespējams, protams, redzams, zināms, kā arī šo vārdu savienojumus ar apstākļa vārdiem kā, cik vai citiem vārdiem.”
Tā kā vārds vēlams ir lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis un pauž runātāja attieksmi, tas atdalāms ar komatiem.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 254. lpp.

Linguistic sectors

Tagadnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Iestarpinātas darbības vārdu formas Iespraudumi

No kā cēlies personvārds Austris?

Question

No kā cēlies personvārds Austris?

Answer

Tā pamatā ir sievietes priekšvārds Austra, kas cēlies no sugasvārda austra ar nozīmi 'ausma'.

Vārds ausma nozīmē 'pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot)'. Uzskata, ka ausma ir Raiņa darināts jaunvārds.
Sinonīmam austra piemīt poētiska stilistiskā nokrāsa. Tā pamatā ir darbības vārds aust. Tās pašas cilmes vārdi ir Auseklis, Austriņš, austrumi.

Sources

Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj. Rīga : Avots, 1992, 91. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: austra
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 503., 506. lpp.

Linguistic sectors

Emocionāli ekspresīvie stili Sugasvārdi Īpašvārdi Vārda etimoloģija

Ko nozīmē drastisks (teik. „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”)?

Question

Ko nozīmē drastisks (teik. „Tik drastiskas izturēšanās pret darba ņēmējiem nav bijis nekad”)?

Answer

„Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” vārds skaidrots: drastisks (< gr. drastikos ‘enerģisks’) – 1. ‘radikāls, krass’; 2. ‘tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība’.

Šajā vārdnīcā vārdam ir divas pretējas nozīmes, un abas no tām minētajā teikumā iederas, proti, izturēšanās var būt radikāla, krasa, taču arī pārgalvīga, nenopietna. Savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam norādīta tikai viena nozīme – ‘tāds, kur izpaužas nebēdība, jautrība, pārgalvība, arī draiskulība’. Līdzīgi vārds skaidrots arī „Latviešu valodas vārdnīcā” – ‘bezbēdīgs, jautrs, bravūrīgs; parupjš’.
Tātad latviešu valodas vārdnīcās vārdam minēta tikai viena nozīme, bet svešvārdu vārdnīcā – divas. Lai nerastos šāda situācija, jāizvairās lietot vārdu ar tik dažādām nozīmēm, it sevišķi, ja no teikuma, bez plašāka konteksta, nav saprotams, kādā nozīmē vārds ir lietots.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 175. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 388. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 255. lpp.

Linguistic sectors

Attieksmes īpašības vārdi Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database