Valodas konsultācijas

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Question

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Answer

Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.

Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.

Sources

Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: susuris
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: susurs
Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.

Linguistic sectors

Pareizrakstība Sugasvārdi Otrā deklinācija Leksika

Kas ir plītenis un vīsla?

Question

Kas ir plītenis un vīsla?

Answer

Apvidvārdi plītenis un vīsla ir vārda lietus sinonīmi.

Par plīteni sauc spēcīgu lietusgāzi, savukārt vīsla ir smalks lietus.
Lietum latviešu valodā ir vēl daudz citu sinonīmu, piemēram, aumaļu lietus, bāriņu asaras, birda, debesu rasa, gāzeņa lietus, lietus, patekas, rasa, sēņu lietus, sijātājs, smalkana, smalklietiņš, smidzinātājs, smīgala, smigucis, smīla, stāvais lietus, švīku lietus.

Sources

Latviešu valodas vārdnīcu serveris: plītenis
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: vīsla

Linguistic sectors

Sinonīmi Apvidvārdi Lietvārds

Lūdzu, sazinieties ar mums! vai Lūdzu sazinieties ar mums! – kā pareizi?

Question

Lūdzu, sazinieties ar mums! vai Lūdzu sazinieties ar mums! – kā pareizi?

Answer

Pareizi ir: Lūdzu, sazinieties ar mums!

Ainas Blinkenas monogrāfijā „Latviešu interpunkcija” teikts, ka „.. atkarā no jēdzieniskā un intonatīvā izcēluma pieturzīme šādos gadījumos var būt fakultatīva”, tomēr ir ieteicams šķirt divus lietojumus.
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārda pavēles izteiksmi, tad tas ir atdalāms ar komatiem no pārējā teikuma:
Lūdzu, aizveriet durvis!
Atnāc, lūdzu, ciemos!
Ja vārds lūdzu saistīts ar darbības vārdu nenoteiksmē, tad tas nav atdalāms ar komatu no pārējā teikuma:
Lūdzu sazināties ar mums!
Lūdzu aizvērt durvis!

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 343.–344. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 191. lpp.

Linguistic sectors

Izsauksmes vārdi Izsauksmes vārdi

Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?

Question

Kāds ir priekšvārda Dzintars iniciālis – Dz. vai D.?

Answer

Vārda Dzintars iniciālis ir Dz.

Termina iniciālis sākotnējā nozīme ir saistīta ar rakstīto tekstu pirmā burta izcēlumu. Iniciālis – 1. ‘vārda, uzvārda pirmais burts’. Piemēram, parakstīties ar iniciāļiem; 2. ‘lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā)’. Piemēram, citā krāsā iespiests iniciālis. Cilme: no latīņu initialis ‘sākotnējs’. Ja vārds vai uzvārds latviešu valodā sākas ar līdzskaņu burtkopu jeb digrafu dz vai dž, tad tradicionāli iniciālī ir pieņemts lietot atbilstošo burtkopu, piemēram, Dzintra – Dz., Dzidra – Dz., Dzintars – Dz., Dzenītis – Dz., Dzilna – Dz., Džohars – Dž. Tāda lietojuma prakse ir nostiprinājusies tāpēc, ka šie līdzskaņi apzīmē vienu skaņu. Rakstītie teksti liecina, ka iniciālī, pēc XIX gadsimta vācu tradīcijas, reizēm tika atstāti vēl daži līdzskaņu burti (parasti līdz patskaņa burtam), piemēram, Fricis Bārda – Fr. Bārda, Krišjānis Barons – Kr. Barons. Mūsdienu rakstībā tāda prakse nebūtu atbalstāma.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Līdzskaņi Saīsinājumi un abreviatūras Saīsinājumi

Kā pareizi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks vai man šķiet, ka šodien būs jauks laiks?

Question

Kā pareizi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks vai man šķiet, ka šodien būs jauks laiks?

Answer

Pareizi ir abējādi: man liekas, ka šodien būs jauks laiks un man šķiet, ka šodien būs jauks laiks.

Vārds likties ir daudznozīmīgs. Likties piemīt nozīme 'gulties', piemēram, es liekos uz dīvāna; 'strauji gāzties, mesties', piemēram, viņš likās uz ledus un sasitās.

Vārdam piemīt arī pavisam citas nozīmes, piemēram: 'radīt priekšstatu, ka piemīt kāda īpašība, pazīme', piemēram, viņš liekas dusmīgs. Tikai 3. personas formā liekas lieto ar nozīmi 'rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam', piemēram, mums liekas, viņi nebrauks šurp. Tāpat to šādā formā lieto modāla vārda nozīmē, piešķirot izteikumam šķietamības nokrāsu, piemēram, Jānis, liekas, bija ieradies jau vakar. Šajās nozīmēs vārdi likties un šķist ir sinonīmi:
Marta liekas priecīga un Marta šķiet priecīga;
man liekas, Gunta drīz būs klāt un man šķiet, Gunta drīz būs klāt;
Jānis, liekas, visu labi saprata un Jānis, šķiet, visu labi saprata.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Stils un literārā norma Sinonīmi Atgriezeniskie darbības vārdi

Language consultations: electronic database