Valodas konsultācijas

Vārda diena vai vārdadiena?

Question

Vārda diena vai vārdadiena?

Answer

Var rakstīt gan vārdadiena, gan vārda diena.

Divos vārdos jēdziens vārda diena rakstāms tad, ja ar to apzīmējama diena, kad kalendārā ierakstīts attiecīgā cilvēka vārds. Piemēram, tā ir Annas vārda diena, t.i., šajā dienā vārda diena ir Annām. Vārdadiena vienā vārdā rakstāma, ja ar to apzīmēta attiecīgā godadiena. Piemēram, apsveikt cilvēku (Annu) vārdadienā. Praksē šīs jēdzieniskās nianses ir grūti nošķiramas, tāpēc arī rakstība nav stingri normējama.

Linguistic sectors

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Salikteņi Salikteņi Vārdu saskaņošana

Ar kādu nozīmi lieto vārdu atgriezt – tikai ar nozīmi ‘atdalīt’ vai arī ar nozīmi ‘atdot’?

Question

Ar kādu nozīmi lieto vārdu atgriezt – tikai ar nozīmi ‘atdalīt’ vai arī ar nozīmi ‘atdot’?

Answer

Vārdam atgriezt ir vairākas nozīmes, taču nozīme ‘atdot atpakaļ’ vārdnīcās nav fiksēta. Ar nozīmi ‘atdot’ vārdu nav ieteicams lietot.

Atgriezt – 1. ‘griežot (to, kam ir vītnes), attaisīt, padarīt vaļīgu, vaļīgāku; atskrūvēt’. Piemēram, atgriezt ūdens krānu. Atgriezt skrūvi, uzgriezni; 2. ‘pagriezt, pavērst atpakaļ’. Piemēram, atgriezt galvu, dzirdot saucienu; 3. ‘panākt, ka atgriežas (kur)’. Piemēram, atgriezt govis atpakaļ aplokā.; 4. ‘no jauna ieviest (to, kas bijis), panākt, ka iestājas no jauna’. Piemēram, veltīgi censties atgriezt bijušo.
Vārds atgriezt ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’, kas atbilst krievu vārdam вернуть, latviešu valodā nav ieteicams. Atdot atpakaļ izlasīto grāmatu bibliotēkā, nevis atgriezt. Atdosim naudu atpakaļ laikus, nevis atgriezīsim. Fotogrāfiju sūtīs atpakaļ, nevis atgriezīs atpakaļ.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 108. lpp.
Paegle, Dz., Kušķis, J. Kā latvietis runā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1994, 29., 30. lpp.

Linguistic sectors

Nenoteiksme Pārejošie darbības vārdi Kalki Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums Stils un literārā norma

Ar ko atšķiras procents no procentpunkta?

Question

Ar ko atšķiras procents no procentpunkta?

Answer

Procents – ‘simtā daļa no kāda lieluma; šādās simtdaļās izteikta (kā) skaitliskā vērtība’, savukārt procentpunkti tiek lietoti, lai savstarpēji salīdzinātu jau aprēķinātās procentuālās attiecības.

Procentuāls – ‘izteikts, aprēķināts procentos’. LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore M. Dunska skaidro, ka jēdziens procentpunkti tiek izmantots, ja savstarpēji salīdzina jau aprēķinātās procentuālās attiecības. Piemēram, viena mēneša inflācija ir divi procenti (tās ir ar indeksa palīdzību aprēķinātās procentuālās izmaiņas vai temps), bet nākamajā mēnesī inflācija ir trīs procenti; šos lielumus salīdzinot, varam secināt, ka inflācija ir augusi par vienu procenta punktu. Tāpēc šādā situācijā nav pareizi teikt, ka inflācija ir augusi par vienu procentu, jo izmaiņu procentuālā attiecība šajā gadījumā ir piecdesmit procentu. Arī gadījumos, kad jāsalīdzina divu periodu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi, ir jālieto jēdziens procentpunkti, nevis procenti, kas šajā gadījumā nav pareizi.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 881. lpp.

Linguistic sectors

Termini Vārda skaidrojums

Ar kādu locījumu pareizi lietot darbības vārdu vajadzēt – ar ģenitīvu vai akuzatīvu: vajag siera vai vajag sieru?

Question

Ar kādu locījumu pareizi lietot darbības vārdu vajadzēt – ar ģenitīvu vai akuzatīvu: vajag siera vai vajag sieru?

Answer

Mūsdienu latviešu valodā pareizas ir abas formas, kaut gan patlaban vairāk izplatīts ir akuzatīvs.

Ja vārds vajadzēt ir kopā ar vārdiem vairāk, mazāk, tad lietojams ģenitīvs. Piemēram, vajag vairāk brīva laika, mazāk darba. Ģenitīvā latviešu valodā lieto tādu lietvārdu, kas nosauc, kā nav, kā trūkst vai netrūkst, kā vajag vai nevajag, kā pietiek vai nepietiek: vajag uzņēmības, nevajag naida. Savukārt jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” teikts, ka „ģenitīvs ar verbiem (adverbiālais ģenitīvs) dažos gadījumos var nostāties tādās pašās attieksmēs kā akuzatīvs”, piemēram, vajag siera un vajag sieru. Ja aiz darbības vārda vajag bez objekta ir verbs nenoteiksmē, tad objekts nostājas tikai akuzatīvā, piemēram, vajag nopirkt sieru.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika. I daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 394. lpp.

Linguistic sectors

Akuzatīvs Ģenitīvs Nenoteiksme Vārdu saskaņošana

Kas ir vīza?

Question

Kas ir vīza?

Answer

Vārdam vīza ir divas nozīmes: 1. ‘dokumenta uzraksts, kas apstiprina tā patiesumu, piešķir tam spēku vai nosaka tā turpmāku virzību’; 2. ‘atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī, no tās izbraukt vai to šķērsot’.

Sources

Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 833. lpp.

Linguistic sectors

Svešvārdi Ceturtā deklinācija Termini Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database