Language consultations: electronic database
Mūsdienās vārdi tiek lietoti ar jau nostiprinājušos nozīmi, kas neatbilst etimoloģijai.
Konsultējoties ar LU klasisko valodu profesori Rūmnieci un LU profesoru anglistu A. Veisbergu, vispirms latviešu valodā tika skaidrota vārddaļu nozīme: lat. homo (hominis) ‘cilvēks’; grieķu (h)omoios ‘tāds pats, vienāds, līdzīgs’; ..fobija (lat. phobia < gr. phobos ‘bailes’) – salikteņa daļa – ‘bailes, nepatika (piemēram, hidrofobija)’; homofobs – homo (gr. homos ‘tāds pats, vienāds, līdzīgs’) – salikteņa daļa – ‘vienāds, līdzīgs (piemēram, homogēnisks, homologs)’; fobs (gr. phobos ‘bailes’) – salikteņa daļa – ‘tas, kas baidās, izrāda nepatiku, neieredz (piemēram, anglofobs)’.
Homonīms (gr. homōnymos < homo.. + onyma ‘vārds’) – ‘vienādi rakstāmi un izrunājami vārdi ar dažādu nozīmi’; līdzīgi piemēri ir arī vārdi homofoni, homogrāfi. Taču vārdu pamatā nav latīņu homo (ja tā būtu, vārds būtu jāskaidro kā cilvēknosaukums,cilvēkskaņa, cilvēkrakst(īt)s un tādā gadījumā arī vārdi homonīmi, homofoni, homogrāfi būtu tādi paši nevēlami un skaužami vārdi).
Grieķu vārdā (h)omoios iekavās liktais h izteic skarbo dvesmu, kāda šim vārdam bijusi sengrieķu valodā (ὍMOIOS), un tas ir apliecinājums tam, ka daudziem terminiem pamats un paraugs ir bijusi sengrieķu valodas izruna.
Mūsdienu grieķi (ar mūsdienu saprotot apmēram divus gadu tūkstošus) šos vārdus izrunā omofils, omofobs, jo raksta bez dvesmas skaņas (h) un to arī neizrunā. Ja mēs rīkotos atbilstoši jaungrieķu izrunas variantam, nebūtu jucekļa ar latīņu cilvēku – homo.
Vai piedāvāsim pēkšņi latviešiem teikt omoseksuālis, omofobija?
Vai mūsu sabiedrība būtu gatava pieņemt šādu izrunas tradīcijas maiņu, cik cilvēku to saprastu? Otra iespēja – izdomāt (radīt) jaunu vārdu šī (un tamlīdzīgu) jēdzienu apzīmēšanai, taču nav tāda gatava universāla vārda, ko šajā situācijā varētu piedāvāt un kas derētu visam: homofobijai, homonīmijai, homofonijai, homogrāfijai utt.
Turklāt, iedziļinoties mūsdienu grieķu valodā, ir pārprotamas šī veidojuma (potenciāli) uztveramās nozīmes: vai homofobija (tieši tulkojot) ir bailes no līdzīgā/tāda paša vai no līdzīgajiem/tādiem pašiem? Kā saprotami tādi paši: tie, kas baidās, vai tie, no kuriem baidās? Diemžēl valodā ir daudz vārdu, kuros klasiskās valodas ir izveidojušas šādu valodas spēli. Turklāt tas nav vienīgais vārds, kura nozīme atšķiras no etimoloģiskā skaidrojuma vai tieša tulkojuma.
Homofobija un homofobs nav latviešu valodas termini, un ar šādu nozīmi un izrunu tie eksistē arī citās valodās, tāpēc diez vai latviešiem izdotos pārliecināt par attiecīgo pareizrakstību vai izrunu lietotājus Latvijā, kur nu vēl Eiropā vai pasaulē!
Šādi un tamlīdzīgi jautājumi valodās eksistē, taču ne vienmēr tie ir atrisināmi, kā tas ir arī šajā gadījumā. Mākslīgi radīt terminu un ar varu lauzt nostiprinājušos tradīciju nav iespējams.
Tāpēc ar dažādu nozīmi, taču vienādi rakstāmus un izrunājamus vārdus lietosim kā līdz šim.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 232. lpp.
Tās vietā latviešu valodā lieto domuzīmi (–).
Profesiju klasifikatorā ir termins medicīnas māsa. LZA Terminoloģijas komisija ieteikusi profesijas nosaukumu medicīnas māsa lietot kā kopdzimtes nosaukumu (līdzīgi kā vispārlietojamās leksikas vārdus tiepša, auša u. tml.). Līdzīgi profesiju nosaukumi, kuri neveido tā paša celma vārdu pāri (kā tas ir, piemēram, pārī skolotājs – skolotāja), ir problēmgadījumi karavīrs, kuģapuika, vecmāte. Vispārlietojamā valodā šādos gadījumos tiek lietots atbilstošs pretējās dzimtes vārds (ar atšķirīgu celmu): tēvs – māte, brālis – māsa, vīrs – sieva, puisis – meita, bet, veidojot profesiju nosaukumu, šādas prakses nav. Ja nosaukumu medicīnas māsa iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, tad lokot datīvā ir galotne -am (māsam, līdzīgi kā vecmātem, arī vīriešu uzvārdos Kļavam, Jūram).
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir šāds skaidrojums.
trepes sar. – 1. ‘iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes’. Piemēram, betona trepes. Vītņu trepes. Šauras, platas trepes;
// ‘vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām)’. Piemēram, trepes pie skolas ieejas. Lievenis ar akmens trepēm;
// ‘dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā’. Piemēram, dzīvot vienās trepēs.
2. ‘kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem’. Piemēram, saliekamas alumīnija trepes. Dārza trepes.
kāpnes – 1. ‘iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem)’. Piemēram, betona kāpnes. Šauras, platas kāpnes;
// ‘vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām)’. Piemēram, kāpnes pie veikala ieejas. Krastmalas kāpnes. Vagona kāpnes;
// sar. ‘dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā’. Piemēram, viņi dzīvoja vienās kāpnēs;
2. ‘kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem’. Piemēram, saliekamas kāpnes. Virvju kāpnes.
Tātad visās minētajās nozīmēs vārda trepes vietā ieteicams lietot vārdu kāpnes. Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” norādīts par vārda trepes lietojuma ierobežojumu.
Savukārt, lai pateiktu, ka dzīvojam vienā mājā, nevajadzētu lietot ne vārdu kāpnes, ne trepes. Tam ir piemērota vārdkopa kāpņu telpa – dzīvojam vienā kāpņu telpā.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 809. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: kāpnes
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: trepes
