Language consultations: electronic database

Pareizi būtu rakstīt cilvēks darbspējas vecumā.

LZA Terminoloģijas komisija pieņēmusi terminu darbspējas  vecums – ‘periods, kurā cilvēks ir spējīgs veikt lietderīgu darbu’. Izšķir valsts normatīvajos aktos noteikto darbspējas vecumu, kura laikā veselam cilvēkam pašam jāpelna sev iztikas līdzekļi (līdzīgi pensijas vecums), un katra cilvēka faktisko darbspējas vecumu, kurā viņš spēj veikt sabiedrībai vajadzīgu darbu un kurš ir atkarīgs no cilvēka veselības, darba piedāvājuma, vēlēšanās strādāt u. c. nosacījumiem.
Pamatojoties uz šo informāciju, būtu lietojama terminvārdkopa darbspējas vecums.

Pareizi ir abi nosaukumi, taču būtiski ir zināt nosaukuma ideju.

Ja izstāžu zāles nosaukums ir Rīgas mākslas telpa un tajā tiek reprezentēta māksla, neprecizējot piederību kādai vietai, vārds mākslas kā nākamais vārds pēc īpašvārda Rīgas būtu rakstāms ar lielo sākumburtu – Rīgas Mākslas telpa (līdzīgi kā Rīgas Tehniskā universitāte). Šajā gadījumā runa nav par Rīgas (Rīgā veidotu, Rīgai veltītu)  mākslu, bet vietu Rīgā, kas ir saistīta ar mākslu.
Ja izstāžu zāle ir veltīta Rīgas mākslai, tad nosaukums rakstāms Rīgas mākslas telpa (līdzīgi kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs).
Visus vārdus rakstīt ar lielo sākumburtu nav pamata.

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Pareizi jāraksta Rīgas šampanietis, Rīgas šampanietis, bruts un Rīgas melnais balzams. Visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi.

No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.

Pareizi ir klikšķināt uz saites.

Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’; 2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’; 3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’.
Tā kā šajā gadījumā jāklikšķina virsū, tad uz lietojams ar ģenitīvu – klikšķināt uz saites.

Pareizi būtu aicināt uz skatuves.
 
Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’, piemēram, iet uz skolu, braukt uz Latviju;
2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’, piemēram, iet uz priekšu;
3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’, piemēram, vāze ir uz galda, atrasties uz laukuma, gulēt uz muguras.
Pēc prievārda uz nozīmēm secināms:
ja norāda tikai virzienu (no punkta A uz punktu B), tad uz ko?, piemēram, viņš dodas uz skatuvi;
ja norāda, ka atrodas (ir) kam virsū, tad uz kā?, piemēram, viņš atrodas uz skatuves.
Tāpēc koncerta vadītājam vajadzētu lūgt viesi (mākslinieku) uz skatuves, ja viņš vēlas, lai šī persona atrodas uz tās.