Language consultations: electronic database

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Pareizi jāraksta Rīgas šampanietis, Rīgas šampanietis, bruts un Rīgas melnais balzams. Visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi.

No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.

Pareizi ir klikšķināt uz saites.

Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’; 2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’; 3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’.
Tā kā šajā gadījumā jāklikšķina virsū, tad uz lietojams ar ģenitīvu – klikšķināt uz saites.

Pareizi būtu aicināt uz skatuves.
 
Uz – 1. ar akuz. ‘norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu’, piemēram, iet uz skolu, braukt uz Latviju;
2. ar akuz. ‘norāda kustības, darbības virzienu’, piemēram, iet uz priekšu;
3. ar ģen. ‘norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots; norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris’, piemēram, vāze ir uz galda, atrasties uz laukuma, gulēt uz muguras.
Pēc prievārda uz nozīmēm secināms:
ja norāda tikai virzienu (no punkta A uz punktu B), tad uz ko?, piemēram, viņš dodas uz skatuvi;
ja norāda, ka atrodas (ir) kam virsū, tad uz kā?, piemēram, viņš atrodas uz skatuves.
Tāpēc koncerta vadītājam vajadzētu lūgt viesi (mākslinieku) uz skatuves, ja viņš vēlas, lai šī persona atrodas uz tās.

Pareizi ir austrumu garšvielas.

Pēc analoģijas ar austrumu kultūru un austrumu pasakām arī par garšvielām būtu ieteicams lietot vārdkopu austrumu garšvielas. „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” arī ir fiksēta vārdkopa austrumu garšvielas.

Dokumenta konsolidētā (piemēram, no vairākiem dokumentiem apvienotā) versija nav kompilētā (vienkārši pārrakstīta vai pārkopēta) versija.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdi konsolidēt un kompilēt skaidroti šādi:
konsolidēt – ‘saliedēt, apvienot’, Piemēram, konsolidēta sabiedrība’;
kompilēt – ‘sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko)’. Piemēram, kompilēts dokuments.
Vārdu nozīmes ir atšķirīgas: (dokumenta) konsolidētā (piemēram, no vairākiem dokumentiem apvienotā) versija nav kompilētā (vienkārši pārrakstīta vai pārkopēta) versija. Tātad šie jēdzieni nav sinonīmiski.
Visbiežāk vārdu konsolidēts attiecina uz likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Likuma konsolidētā versija šajā gadījumā nozīmē, ka tajā iestrādāti visi vēlāk pieņemtie grozījumi un precizējumi, neiekļaujot tekstā iepriekš svītrotas vietas, lai likuma piemērotājam būtu skaidrs, kāds ir spēkā esošais tiesiskais regulējums.