Valodas konsultācijas

Ar kādu nozīmi var lietot vārdu derbijs?

Question

Ar kādu nozīmi var lietot vārdu derbijs?

Answer

Mūsdienās vārdu derbijs attiecina ne tikai uz zirgu skriešanās sacensībām, bet arī uz vietējo komandu sacensībām.

Derbijs (angļu Derby < angļu īpašv.) „Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” skaidrots šādi – ‘četrus gadus vecu strauju tīrasiņu rikšotāju sacīkstes 1600 m distancē un trīs gadus vecu auļotāju sacīkstes 2400 m distancē; parādījās Anglijā 1778. gadā. „Jaunajā eponīmu vārdnīcā” informācija ir papildināta: „Sacīkstes nosauktas par godu vienam no to iedibinātājiem – Edvardam Smitam Stenlijam, 12. Dērbijas grāfam (Edwards Smith Stanley, 12th Earl of Derby, 1752–1834).” Jaunākajā „Angļu-latviešu vārdnīcā” derbijs norādīts kā ‘ikgadējās zirgu skriešanās sacīkstes; arī skriešanās sacīkstes, kurās var piedalīties jebkurš; sacīkstes, velosacīkstes’.

LZA Terminoloģijas komisijas Sporta terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr. paed. Uldis Švinks norāda, ka mūsdienās šo vārdu attiecina ne tikai uz zirgu skriešanās sacensībām, bet arī uz vietējo komandu (piemēram, kādas lielpilsētas komandu) sacensībām.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 151. lpp.
Bankava, B. Jaunā eponīmu vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 47. lpp.
Angļu-latviešu vārdnīca. Sast. Dz. Kalniņa, E. Kičigins, K. Kvēle-Kvāle u. c. Rīga : Avots, 2007, 283.–284. lpp.

Linguistic sectors

Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums Anglismi

Kā rakstāms temperatūras mērījums pēc Celsija skalas: 5° C vai 5 °C?

Question

Kā rakstāms temperatūras mērījums pēc Celsija skalas: 5° C vai 5 °C?

Answer

Pareizi ir: 5 °C.

Grādu apzīmēšanai lietojams simbols ° bez atstarpes aiz skaitļa, piemēram, 90° leņķis; šodien ārā ir +10°.
Savukārt Celsija grāda apzīmējums ir °C, Fārenheita grāda apzīmējums ir °F. Rakstot temperatūras mērījumu kopā ar skalas nosaukumu, aiz skaitļa liekama saistītā atstarpe (Ctlr + Shift + atstarpes taustiņš) un tad – Celsija vai Fārenheita grāda apzīmējums: +10 °C; +50 °F.

Temperatūras mērījuma pierakstā nebūtu korekti ar atstarpi atdalīt tikai skalas apzīmējumu, proti, +10° C vai +50° F. Jāatceras, ka apzīmējam nevis skalu vien, bet grādu šai skalā: +10 °C vai +50 °F.

Sources

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 943. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 386. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 357. lpp.
Vispārlietojamo saīsinājumu saraksts
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 226., 229. lpp.
Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 1186 „Mērvienību noteikumi”
Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Priekšv. aut. M. Baltiņš. Rīga : Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2006, 103. lpp.

Linguistic sectors

Pareizrakstība Skaitļa vārds Saistītā atstarpe

Vai saiklis un iekļaujas iespraudumā ar ievadītājvārdu it īpaši (teik. „Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu”)?

Question

Vai saiklis un iekļaujas iespraudumā ar ievadītājvārdu it īpaši (teik. „Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu”)?

Answer

Saiklis un parasti pieder pie iesprauduma.

R. Koluža norāda: „Ja iespraudumus, kam ir ievadītājvārdi (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt, arī, pat, parasti, retāk u. c., ievada un, bet, kā, tad šie vārdi pieder pie iesprauduma: daudzu puķu, un it īpaši rožu, smarža ir visiem tīkama. Nepareizi ir uzskatīt, ka šādā teikumā vārds rožu saistīts ar vārdu smarža, un komatu nelikt.”
Līdzīgi norāda arī A. Blinkena: „Ja ar (it) īpaši, (it) sevišķi, galvenokārt u. tml. ievadītus paskaidrojumus iepriekšējam vārdam piesaista ar saikļiem un, bet, tad arī šie saikļi pieder pie iesprauduma un viss iespraudums no pārējās teikuma daļas atdalāms ar pieturzīmēm no abām pusēm. Piemēram, Viņš ir nosvērts, atturīgs, pret kolēģiem, un īpaši Frenku, laipns.
Teikumā Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. pantu pirms un liekams komats – Lietas izskata, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību, un it īpaši tā 19. pantu.

Sources

Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 72. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 270. lpp.

Linguistic sectors

Sakārtojuma saikļi Iestarpinātas vārdu grupas Iespraudumi

Kā liekamas pieturzīmes teikumā Es domāju vai man ēst bietes vai burkānus?

Question

Kā liekamas pieturzīmes teikumā Es domāju vai man ēst bietes vai burkānus?

Answer

Pieturzīmes liekamas šādi: Es domāju, vai man ēst bietes vai burkānus.

Saiklis vai var būt gan sakārtojuma, gan pakārtojuma saiklis. Pakārtojuma saiklis vai ievada palīgteikumu vai man ēst bietes vai burkānus, tāpēc pirms tā liekams komats. Savukārt sakārtojuma saiklis vai saista vienlīdzīgus teikuma locekļus bietes vai burkānus, un pirms tā komats nav vajadzīgs.

Ja saiklis ir atkārtots, pirms tā komats ir liekams, piemēram, bietes vai burkānus, vai kāļus.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 176., 205.–206. lpp.

Linguistic sectors

Vienlīdzīgi teikuma locekļi Salikts pakārtots saikļa teikums Sakārtojuma saikļi Pakārtojuma saikļi

Kas ir debitors?

Question

Kas ir debitors?

Answer

Debitors – ‘parādnieks (fiziska vai juridiska persona)’; ‘juridiskas vai fiziskas personas parādnieks’.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 140. lpp.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. R. Grēviņa (vad.). Rīga : Zinātne, 2000, 115. lpp.

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Termini Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database