Language consultations: electronic database

Diena pirms Jāņiem, 23. jūnijs, ir Zāļu diena, un tās dienas vakaru dēvē par Zāļu vakaru vai par Jāņu vakaru.
24. jūnijs savukārt ir Jāņu diena. Te varam vilkt paralēles ar Ziemassvētkiem – 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, savukārt Pirmie Ziemassvētki ir nākamajā dienā.

Ir vairākas versijas, kāpēc un kopš kura laika latviešu valodā Jāņus mēdz saukt par Līgo svētkiem (vai vienkārši par Līgo)*. Visticamāk, tas saistāms ar darbības vārda līgot nozīmi ‘dziedāt Jāņu dziesmas’, arī ‘svinēt Jāņus’.
Konstantīns Karulis raksta, ka darbības vārda „līgot nozīme ‘dziedāt Jāņu dziesmas; līksmoties Jāņu nakti’ izveidojusies ne vien saistījumā ar mitoloģiskajiem priekšstatiem vasaras saulgriežos, bet arī senajā izpratnē par dziedāšanu vai īpašu dziedāšanas veidu kā balss šūpošanu; semantiskas paralēles rāda verba [darbības vārda] locīt lietojums. Neatkarīgi no Jāņu tradīcijām līgot nozīmē ‘dziedot gavilēt’. Garlībs Merķelis 18. gadsimta beigās rakstīja, ka līgot ir „augstākajā pakāpē gavilēt” .. No līgošanas kā gavilēšanas izriet vārda līgo nozīme: tā ir verba locījuma forma, kas funkcionē kā dziesmu refrēns [piedziedājums] un reizē gaviļu sauciens.”

Abi varianti ir pareizi, atšķiras tikai izteiktā nozīmes nianse.

Prievārds pa var biedroties gan ar akuzatīvu, gan ar datīvu atkarībā no prievārda konstrukcijas nozīmes.
Prievārds pa biedrojas ar akuzatīvu, ja prievārda konstrukcija izsaka vietas vai laika nozīmi:
pastaigāties pa parku, pa dienu neviena nav mājās.
Prievārds pa biedrojas ar datīvu,

ja prievārda konstrukcija norāda uz dalāmības vai atbilstības attieksmi:
iet pa vienam, darīt kādam pa prātam, uz katra zara pa ziedam;

ja prievārda konstrukcija raksturo darbības veidu:
cirvis nolikts pa grābienam, tas man nav pa kabatai, palaist pa vējam, vilkt tīklus pa straumei.

Darbības veida izteikšanai pa mūsdienās lieto reti, tikai ar dažiem lietvārdiem, tāpēc konstrukcija pa straumei (kādā veidā?) var likties neierasta, tomēr tā nav aplama. Protams, šajā gadījumā iespējams lietot arī akuzatīvu, izsakot vietas nozīmi: kuģa ātrums pa straumi ir... (pa kurieni?).

Hārvarda Universitāte nosaukta par godu ziedotājam vārdā Džons Hārvards (John Harvard), kurš pēc nāves bija tai atstājis lielu ziedojumu un novēlējis bibliotēku. Nosaukums Hārvarda lietots, apzīmējot visu universitātes pilsētiņu līdzīgi kā Jeila vai Stenforda, taču pašas universitātes nosaukumā lietojams Džona Hārvarda vārds ģenitīvā.

Savukārt vārds universitāte rakstāms ar lielo sākumburtu, jo Latvijas un citu valstu augstskolu, akadēmiju, universitāšu divvārdu nosaukumos, kuros pirmais vārds ir īpašvārds, arī otrais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu, piemēram, Vidzemes Augstskola, Lutera Akadēmija, Daugavpils Universitāte.

Tātad nosaukums rakstāms Hārvarda Universitāte.

Uzņēmuma nosaukums izrunājams sjaomi.

20. gadsimta vidū tika izveidots piņjiņs – transkripcijas sistēma valsts oficiālās valodas standarta izrunas pierakstam ar latīņu alfabēta burtiem. Transkripcijā lietotie simboli ir latīņu alfabēta burti, un sistēma veidota uz latīņalfabētisko zīmju nosacīti starptautiskas izrunas pamata. Jeļenas Staburovas izdevumā „Ķīniešu personvārdu atveide latviešu valodā” sniegtas praktiski visas ķīniešu oficiālajā valodā sastopamās zilbes piņjiņa transkripcijā līdz ar to atveidojumu latviešu valodā. Šīs atbilsmes tiek izmantotas arī personvārdu atveidē, piemēram, vīrieša priekšvārds Xian atveidojams Sjaņs, Xiaohai – Sjaohajs.

Teikumā apaļās iekavas lieto, lai izdalītu iestarpinātus teikumus, atsevišķus vārdus vai vārdu savienojumus:
Palīgvārdi (partikulas, saikļi un prievārdi) nav patstāvīgi vārdi.

Nereti iekavās liktajā iespraudumā arī mēdz būt elementi, kas izdalīti ar iekavām:
Palīgvārdi (partikulas, saikļi (sakārtojuma saikļi un pakārtojuma saikļi) un prievārdi) nav patstāvīgi vārdi.

Ja ar iekavām izdalītā teksta beigu daļā iekavās likta vēl cita teksta vienība, tad blakus lietojamas divas aizvērējiekavas:
Palīgvārdi (partikulas (pat, tikai), saikļi (un, ka) un prievārdi (ar, bez)) nav patstāvīgi vārdi.

Bieži dubults aizvērējiekavu lietojums sastopams zinātniskos un populārzinātniskos tekstos, kur iekavās nereti iekļauta arī atsauce:
Arī ISBN (starptautiskais grāmatu standartnumurs) tai ir cits (sk.  A.  Šmites sastādīto Latvijā izdoto vārdnīcu bibliogrāfisko sarakstu par laikposmu no 1991. gada līdz 2010. gadam (Šmite  2012, 200–201)). (Šteinberga, Agnese. Trīs lietas – labas lietas? Kādas svešvārdu vārdnīcas trīs izdevumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 13. Atb. red. A. Vulāne. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2018, 109. lpp.)