Language consultations: electronic database

Saliktenis spēlfilma izrunājams ar šauro patskani ē.

Nepozicionālie nosacījumi paredz, ka „salikteņu pirmā daļa runājama tāpat kā attiecīgais vārds ārpus salikteņa, piemēram, sētsvidus [sê̦cvidus], vecpilsēta [vȩcpilsēta], sendienas [sȩndienas], degbumba [dȩgbumba], bērzlape [bê̦rzlape], mērvienība [mê̦rvienība], Zemgale [Zȩmgale], Vecpiebalga [Vȩcpiebalga], Ventspils [Vȩncpils].

• Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 33. lpp.

LZA Terminoloģijas komisija iesaka lietot salikteni – svārstreklāma.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” minēts vārds svārsteklis, kas skaidrots: 1. ‘svārsts’; 2.‘reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; vobleris’. Piemēram, cenas svārsteklis, reklāmas svārsteklis. Savukārt 2011. gadā terminologi norādījuši: angļu wobbler – ‘cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās)’ – latviešu valodā tulkojams kā svārstreklāma.
 

• Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krāj. Nr. 7. Atb. red. O. Bušs. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 185. lpp.

Pareizi ir daudz aprikožu.

Daudzskaitļa ģenitīva forma vārdam aprikoze ir aprikožu (līdzīgi kā māte – māšu, egle – egļu). Vārds aprikoze (arī māte, egle) ir piektās deklinācijas lietvārds, un piektās deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā ir līdzskaņu mija.

Līdzskaņu mijas nav vārdos ar skaņu kopu -st-: tie ir pirmatnīgi vārdi (aste – astu, kaste – kastu, veste – vestu), atvasināti vārdi (sarakste – sarakstu), salikteņi (lapsaste – lapsastu, strupaste – strupastu), internacionālas cilmes personu apzīmējumi ar fināli -iste (soliste – solistu, pianiste – pianistu, speciāliste – speciālistu, tūriste – tūristu).

Līdzskaņu mijas nav arī tiem piektās deklinācijas lietvārdiem, kur līdzskaņu mija var radīt pārpratumus, piemēram, mute – mutu (nevis mušu), pase – pasu (nevis pašu).

• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 364. lpp.

Pareizi ir gan darba vieta, gan darbavieta, taču jāņem vērā dažas nozīmes nianses.

Vārdu savienojumu darba vieta lieto ar nozīmi ‘vieta (pie rakstāmgalda, letes, darbgalda u.tml.), kur notiek darbs’. Piemēram, Mana darba vieta ir pie galda (loga). Saliktenis darbavieta rakstāms, ja ar to tiek uzsvērta institūcija, kurā cilvēks strādā, – iestāde, birojs, rūpnīca u. tml. Piemēram, Mana darbavieta ir veikals „Rimi”.

• Krūmiņa, V., Skujiņa, V. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga : Valsts kanceleja, 2002, 77. lpp.