Language consultations: electronic database

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram vārdam ir nozīmes nianses.

Skolēni ir skolas audzēkņi un audzēknes.
Skolnieki ir skolas audzēkņi (zēni).
Skolnieces ir skolas audzēknes (meitenes).
Tātad, ja ir nepieciešams uzrunāt tādas klases audzēkņus, kurā mācās gan zēni, gan meitenes, ir jālieto vārds skolēni. Ja klasē būtu tikai meitenes, daudzskaitlī varētu lietot vārdu skolnieces, ja klasē būtu tikai zēni, attiecīgi varētu lietot vai nu vārdu skolnieki, vai skolēni.

Pareizi ir abi vārdi: licence ir atļauja darboties, bet sertifikāts – apliecinājums kaut kam.

Licence – 1. ‘valsts institūciju izdota atļauja uzsākt kādu nodarbošanos, piemēram, tirgoties ar noteiktām precēm, ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces’; 2. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu’; 3. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt’.
Sertifikāts – 1. ‘valsts aizņēmuma zīme’; 2. ‘rakstisks apliecinājums par piešķirtām pilnvarām, kvalifikāciju, iegūto izglītību, tehnikas (lidmašīnas, kuģa u. c.) derīguma ekspluatācijai, pārtikas produktu un ārstniecības preparātu kvalitāti u. c.’; 3. ‘dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi’.

Pareizi ir abi vārdi, tikai tiem ir raksturīgas nelielas nozīmes nianses.

Zālājs – ‘ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā’. Piemēram, dabisks zālājs. Sēts zālājs. Ilggadīgie zālāji; (lauks.) – ‘kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.’ Zāliens – ‘īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals’.Piemēram, pie mājas parasti ierīko zālienu.

Vārdam vīza ir divas nozīmes: 1. ‘dokumenta uzraksts, kas apstiprina tā patiesumu, piešķir tam spēku vai nosaka tā turpmāku virzību’; 2. ‘atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī, no tās izbraukt vai to šķērsot’.

Pareizi ir abi varianti, to vienīgā jēdzieniskā atšķirība ir bojājuma pakāpe.

Vārds bojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda bojāt un kura nozīme ir ‘padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu’, savukārt vārds iebojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda iebojāt un kura nozīme ir ‘mazliet, arī vietumis sabojāt’.