Language consultations: electronic database

Saskaņā ar ieteikumiem, kā latviešu valodā lietojami lielie sākumburti, ar lielo burtu trīs un vairāk vārdu savienojumos institūciju, struktūrvienību nosaukumos rakstāms nākamais vārds aiz īpašvārda, piemēram, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Futbola federācija, tāpēc nereti rodas jautājums par pašvaldību policiju pilno nosaukumu rakstību.

Pašvaldības policija ir katras konkrētās pašvaldības veidota institūcija, lai nodibinātu kārtību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Pretstatā Valsts policijai – valsts pārvaldes iestādei iekšlietu ministra pārraudzībā – tāda atsevišķa iestāde kā Pašvaldības policija nepastāv. Šāda institūcija ir iekļauta attiecīgā pašvaldībā, līdzīgi kā, piemēram:
bāriņtiesa – Liepājas pilsētas bāriņtiesa;
būvvalde – Kuldīgas novada pašvaldības būvvalde;
dome – Līvānu novada dome.
Nosaukumos, kur nomenklatūras vārdu neraksturo neviens diferencētājvārds*, kā bāriņtiesas, būvvaldes, domes vai policijas gadījumā, ar lielo sākumburtu raksta tikai īpašvārdu.

Tātad vārdu pašvaldības šādu institūciju nosaukumos nav pamata rakstīt ar lielo sākumburtu un nosaukumi rakstāmi Saldus novada pašvaldības policija, Rīgas pašvaldības policija.

*Diferencētājvārds ir institūcijas pamatfunkciju raksturotājpazīmes apzīmējums, piemēram, vārds mūzikas vārdkopā mūzikas skola.

Politiķis dzimis Luksemburgā. Viņa uzvārds ir vāciskas cilmes, tātad atveidojams saskaņā ar vācu īpašvārdu atveides noteikumiem, savukārt priekšvārds tradicionāli lietots franciskajā formā.
Par precīzāko atveidi atbilstoši izrunai uzskatāms rakstījums Robērs Šūmanis.

Saskaņā ar latviešu valodas gramatikas (morfonoloģijas) likumiem, lai novērstu patskaņu sablīvējumu morfēmu (piedēkļa vai saknes un galotnes) sadurā, aiz patskaņiem un divskaņiem gan darbības vārdu, gan lietvārdu galotnes priekšā vienmēr ir skaņa un attiecīgi burts j, piemēram, slēpoju (no vārda slēpot – slēpo-u),  viju (no vārda vīt – vī-u), pļauja (no vārda pļaut – pļau-a), sēja (no vārda sēt – sē-a). Tāpat arī aizgūtos sugasvārdos bakaleja, demokrātija, konditoreja, matērija, policija, sinonīmija, valstu un kontinentu nosaukumos Austrālija, Austrija, Āzija, Itālija, Mumbaja, augu nosaukumos hortenzija, peonija, sieviešu personvārdos Annija, Emīlija, Marija u. c.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija šo jautājumu ir skatījusi 2023. gada 8. februārī un lēmusi, ka  personvārdi ar izskaņām -ia un -ea bez līdzskaņa j pirms galotnes a latviešu valodā rakstāmi tikai gadījumos, kad to pieļauj attiecīgās svešvalodas īpašvārdu atveides noteikumi. Šādu formu izvēle nav atbalstāma gadījumos, kad personvārds tiek brīvi izvēlēts. Šādās situācijās personvārdi rakstāmi ar tradicionālajām izskaņām/finālēm -ija vai -eja, lai izvairītos no neērtībām to lietojumā. Proti, nav vairojamas tādas atkarīgo locījumu formas kā dat. Mariai, Sofiai, Viktoriai, akuz. Mariu, Sofiu, Viktoriu u. tml., kas deformē latviešu valodas fonētisko sistēmu atšķirīgas izrunas dēļ, kā arī gramatisko struktūru svārstīgas uzsvara vietas un īpatnējas locīšanas paradigmas dēļ.

Vārdu maestro ar lielo sākumburtu var rakstīt stilistiskos nolūkos, izrādot īpašu pagodinājumu. Tiesa gan, lielā sākumburta lietojumu varētu drīzāk attiecināt uz vēstulēm vai ielūgumiem, kuri adresēti šim maestro, nevis, piemēram, uz preses relīzi.

Valentīna Skujiņa norādījusi, ka „[s]vinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumus, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta:
Godājamo Prezident!
Augsti godātais Profesora kungs!” (Skujiņa 1999, 21)

Citādi vārds maestro ir sugasvārds, kas rakstāms ar mazo sākumburtu. Ar šo vārdu apzīmē izcilu mūziķi, piemēram, diriģentu vai komponistu, tāpēc pielikums maestro pats par sevi norāda uz personas izcilību, godināšanu, piemēram:
notiks maestro Aleksandra Viļumaņa koncerts;
Latvijas Radio klausīsimies raidījumu par maestro Herbertu fon Karajanu;
televīzijā skatīsimies maestro Raimonda Paula koncertu „Laternu stundā” utt.

Vārds maestro rakstāms ar mazo sākumburtu, taču lielā sākumburta lietojums nav aplams, ja vēlamies kādu maestro sevišķi godināt, jo „[l]ielie sākumburti kā grafisks līdzeklis dod iespēju tekstā izcelt un pastiprināt gan svinīgumu, gan patosu, gan cildenumu”. (Sk. Laugale, Šulce 2012, 21)

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2023. gada 15. maija sēdē krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada vietā latviešu valodā turpmāk ieteikusi lietot tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči vai vēsturisko vācisko nosaukumu Kēnigsberga. Tāpat arī atbalstīts ieteikums ģeogrāfijas termina „Kaļiņingradas līcis” vietā turpmāk lietot „Kēnigsbergas līcis”.
 
Arī Polija 2023. gada maijā atteikusies no krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada un atgriezusies pie pilsētas vēsturiskā nosaukuma Kēnigsberga, poļu Królewiec.